Eiropa plāno ciešāk iesaistīties Arktikas jautājumos, arī sadarbībā ar Krieviju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Eiropas Savienība (ES) vēlas ciešāk iesaistīties Arktikas vides, ekonomiskās attīstības jautājumos. To paredz šonedēļ publicētā Arktikas reģiona stratēģija. Klimata pārmaiņu dēļ tas kļūst arvien nozīmīgāks, un tajā savijas vairāku valstu konkurējošas intereses. Lai vairotu savu ietekmi un aizstāvētu intereses reģionā, ES ir gatava paplašināt sadarbību arī ar Krieviju par spīti saspīlējumam citos jautājumos.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšlikumiem Eiropas Savienības jaunā Arktikas reģiona stratēģijas galveni pīlāri balstās uz jautājumiem, kas attiecas uz klimata pārmaiņām, vides aizsardzību, ekonomiskajiem un sociālajiem jautājumiem, kā arī starptautisko sadarbību, drošības un ārlietu politiku.

Arktikas reģions pēdējos gados stratēģiski kļūst arvien nozīmīgāks, arī klimata pārmaiņu dēļ. Saskaņā ar datiem Arktikā sasilšana notikusi gandrīz divas reizes straujāk nekā vidēji pasaulē. No vienas puses, tas rada bažas par šī procesa negatīvajiem efektiem. Piemēram, mūžīgā sasaluma joslā pakāpeniski tiek atbrīvotas metāna gāzes, kas savukārt globālo sasilšanu veicina vēl vairāk.

No otras puses, klimata pārmaiņas rada ekonomiskas iespējas, ja runa ir, piemēram, par derīgajiem izrakteņiem un jauniem kuģošanas ceļiem.

Arktikā konkurējošas intereses ir dažādām valstīm, sākot no ASV un Kanādas un beidzot ar Krieviju un Ķīnu. Arī Eiropas Savienība vēlas spēlēt savu lomu reģionā. Trīs Eiropas Savienības valstis – Dānija, kurai pieder Grenlande, Somija un Zviedrija – ir Arktikas reģiona valstis. Savukārt Islande un Norvēģija, kaut nav kopienas sastāvā, ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis.

Nospraužot virzienu Eiropas Savienības darbībām Arktikas reģionā, kopienas augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni paziņoja, ka Eiropas Savienība ir gatava pastiprināt sadarbību ar visām iesaistītajām pusēm, arī ar Krieviju jautājumā par Arktikas nākotni, kaut kopienas un Maskavas attiecībās šobrīd valda saspīlējums citos jautājumos.

Mogerīni norādīja, ka Eiropas Savienību varētu iesaistīties sadarbībā ar Krieviju atsevišķās jomās, kurās kopienai ir skaidras intereses, un Arktika ir viena no tām.

„Arktika ir svarīgs stratēģisks reģions mūsu ārējās drošības politikai. Tā ir vienīgā vieta pasaulē, kur satiekas trīs kontinenti un tādi nozīmīgi globālie spēlētāji kā Krievija, Savienotās Valstis, Kanāda, vairākas Eiropas Savienības valstis. Arī Eiropas valstis, kas nav Eiropas Savienības sastāvā, bet ar kurām mēs daudz sadarbojamies. Arktika ir vieta, kur varam atrast labus konstruktīvas reģionālās un starptautiskās sadarbības piemērus. Eiropas Savienības un Eiropas pilsoņu interesēs ir, lai šī sadarbība turpinās un pat paplašinās, un ka Eiropas Savienības ir daļa no tās,” sacīja Mogerīni.

Šim viedoklim piebalsoja arī Eiropas Savienības vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisārs Karmenu Vella, ņemot vērā, ka jaunajā stratēģijā par īpaši nozīmīgiem jautājumiem tiek uzskatīta pētniecība un zinātne. „Eiropas uzņēmumi attīsta inovatīvas tehnoloģijas izmantošanai aukstā klimatā. Mēs izstrādājām zivju audzēšanas metodes Arktikas reģionā un attīstām tīrās enerģijas tehnoloģijas. Tas parāda mūsu apņemšanos nodrošināt ilgtspējīgu reģiona attīstību četriem miljoniem cilvēku, kas tur dzīvo,” sacīja komisārs.

Vairākas Eiropas Savienības valstis jau izstrādājušas savas Arktikas vai polāro apgabalu politiskās stratēģijas – Dānija, Somija, Vācija, Itālija, Polija, Zviedrija un Lielbritānija. Šogad tādas gatavojas publicēt arī Nīderlande, Francija un Spānija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti