2014. gada dati liecina, ka septiņu gadu vecumā 1.klasi sāk apmeklēt Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas, Somijas, Polijas, Šveices un vēl piecu valstu bērni.
Lielākajā daļā Eiropas, piemēram, Vācijā, Francijā un Norvēģijā bērni skolā sāk mācīties sešu gadu vecumā.
Bet Lielbritānijā, Īrijā un Maltā šis vecums ir vēl mazāks – tur bērniem skolas gaitas jāsāk jau piecos gados.
Izpratne par to, kad ir labākais laiks skolas gaitu sākšanai, ir atšķirīga, un dažādās pasaules valstīs veikti pētījumi nonāk pie atšķirīgiem rezultātiem.
2013. gadā Horvātijā pētnieki analizējuši tuvu 90 000 Horvātijas bērnu sekmes, no kuriem viena daļa skolu sākuši sešos gados, otra – septiņos. Vispirms sekmes salīdzinātas starp ceturtklasniekiem.
Visos mācību priekšmetos abu vecumu bērniem sekmes bijušas ļoti līdzīgas, bet nedaudz labāku rezultātu tomēr uzrādījuši bērni, kas sākuši mācīties septiņos gados. Tikmēr, salīdzinot 8. klases skolēnu sasniegumus, izrādījies, ka angļu valodā, ķīmijā un bioloģijā pavisam nenozīmīgs pārsvars sekmēs izrādījies sešos gados skolu sākušajiem, bet visos citos priekšmetos atšķirības starp sekmēm praktiski vairs nepastāv.
Zviedrijas pētnieki 2005. gadā publicējuši apjomīgu pētījumu, kurā analizēti visi Zviedrijas iedzīvotāji, kas dzimuši laikposmā no 1935. līdz 1984. gadam.
Zviedri nonākuši pie secinājuma, ka bērni, kuri skolā sāk iet lielākā vecumā, arī dzīves laikā turpina vairāk izglītoties.
Otrā svaru kausā jāliek fakts, ka agrāk skolu sākušajiem atitecīgi sanāk garāks darba mūžs līdz pensijas sasniegšanai, un likumsakarīgi tas – kaut nedaudz – tomēr atstāj iespaidu uz dzīves laikā nopelnīto. Tādēļ pēc Zviedrijas pētnieku domām – nosakot skolas sākšanu lielākā vai mazākā vecumā – tā ir izšķiršanās starp nopietnāku izglītību vai iespēju nedaudz vairāk nopelnīt dzīves laikā.
Ziņots, ka arī ekspertu viedokļi par bērnu sūtīšanu skolā no sešu gadu vecuma ir krasi atšķirīgi. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība"), kurš šo ideju aizstāv, arī bilst, ka bērnu došanās skolā sešu gadu vecumā būs sociālekonomiski labvēlīga.
Latvijas politiķi nolēma otrdien, 27.septembrī, valdībā vēl neskatīt jautājumu par skolas gaitu sākšanu no sešu, nevis septiņu gadu vecuma.
