Pirms 75 gadiem, 1945. gada 8. maijā, sabiedroto spēki pieņēma nacistiskās Vācijas bezierunu kapitulāciju, tadējādi formāli Eiropā izbeidzot gandrīz sešus gadus ilgušo Otro pasaules karu. Šo nozīmīgo gadadienu bija paredzēts pieminēt ar dažādiem plašiem pasākumiem, tostarp militārajām parādēm, taču Covid-19 pandēmijas dēļ lielākā daļa Eiropas valstu no masu svinībām ir atteikusies vai arī tās aizliegusi.
Taču tas nenozīmē, ka uzvara Otrajā pasaules karā netiks atzīmēta. Tā, piemēram, Lielbritānijā šodien tiks noturēts divu minūšu klusuma brīdis, kam sekos karalienes uzruna, savukārt debesīs būs redzamas Karalisko gaisa spēku lidmašīnas, tādējādi godinot kara laika paaudzes sasniegumus un arī nestos upurus. Kā šodien izplatītajā vēstījumā norādījis britu premjerministrs Boriss Džonsons: "Mēs varam būt brīvi, pateicoties tam, ko savulaik paveica kara veterāni, un viņu sasniegumi tiks pieminēti vienmēr". Piemiņas pasākumi Elizejas laukos šodien notiks arī Francijā, kur Otrā pasaules kara beigas pieminēs Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Tikmēr visai neparasti šī diena šodien tiek atzīmēta Vācijā. Pirmo reizi kopš Vācijas atkalapvienošanas valsts galvaspilsētā Berlīnē ir izsludināta oficiāla brīvdiena. Turklāt ne tikai, lai pieminētu Otrā pasaules kara beigas, bet arī lai svinētu valsts atbrīvošanu no nacistu valdīšanas. Šī brīvdiena attiecas tikai uz berlīniešiem un pagaidām to nav paredzēts attiecināt arī uz pārējo valsti.
Turklāt pat ļoti daudzi galvaspilsētas iedzīvotāji par šādas brīvdienas esamību nemaz neesot informēti. Kā norāda raidsabiedrība BBC, Vācijā joprojām ir jūtama ievērojama viedokļu atšķirība par 8. maiju, jo valsts rietumu daļā daudziem iedzīvotājiem šis datums joprojām saistās ar zaudējumu Otrajā pasaules karā, bet valsts austrumos – ar uzvaru un atbrīvošanu.
Tieši tāpēc bieži vien tiek uzsvērts, ka 8. maijs vairāk ir uzskatāms par Vācijas demokrātijas atdzimšanas dienu. Neatkarīgi no tā, kā šī diena tiek interpretēta sabiedrībā, Vācijas kanclere Angela Merkele un prezidents Franks Valters Šteinmeiers šodien noliks vainagus Berlīnes memoriālā, kas veltīts kara un tirānijas upuriem.
Koronavīrusa epidēmija ir ieviesusi pamatīgas korekcijas arī Uzvaras dienas svinībās Krievijā, kas Otrā pasaules kara beigas gan atzīmē 9. maijā. Turpinot palielināties inficēto personu skaitam, Krievijas vadība tomēr bija spiesta pieņemt lēmumu atcelt grandiozo militāro parādi. Tā vietā Kievijas prezidents Vladimirs Putins rīt noliks ziedus pie nezināmā kareivja kapa, kā arī uzrunās valsts iedzīvotājus ar televīzijas palīdzību. Tiek uzskatīts, ka šajā uzrunā tiks runāts gan par kara tēmu, tostarp, pēc Maskavas domām, vairāku rietumvalstu (arī Baltijas valstu un Polijas) "centieniem izmainīt vēsturi", gan par pašlaik aktuālo cīņu pret jauno ienaidnieku – koronavīrusu.
Taču militārā parāde būs mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā, jo, kā paziņojis Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, valsts vienkārši nav tiesīga atņemt sabiedrībai, un īpaši veterāniem, šos svētkus. Lai arī valsts vadība apgalvo, ka ļoti daudz iedzīvotāju ir pauduši vēlmi piedalīties parādē, skatītāju skaits ir paredzams ļoti neliels.
Tradicionāli Baltkrievijā 9. maija parādēs ir arī nemilitārā daļa, un šodienas mēģinājumos piedalījušies arī daudzu augstskolu studenti. Kā novērojuši balkrievu mediji, par īpašiem piesardzības pasākumiem domāts gan netiek. Galu galā, par spīti vairāk nekā 20 tūkstošiem inficēto cilvēku, situācija valstī tiekot kontrolēta.
Polijas prezidents Andžejs Duda piemiņas pasākumā norādīja, ka kara beigām ir rūgta piegarša. No vienas puses, šodien tiek pieminētas "asiņaino notikumu beigas". No otras puses, Polija pēc kara tika iekļauta padomju ietekmes zonā.
Savukārt Lielbritānijas karalienes Elizabetes II runa tiks pārraidīta deviņos vakarā pēc vietējā laika, kas ir precīzi tajā pašā laikā, tikai 75 gadus vēlāk, kad uzrunu tautai teica viņas tēvs Džordžs VI.
