Kibernoziedznieka ikdiena pirmajā brīdī līdzinās parasta informācijas tehnoloģiju (IT) speciālista darbam. Taču viņš kopā ar citiem cenšas ar izspiedējvīrusu inficēt uzņēmumu, slimnīcu, iestāžu datorus un tīklus. Vīruss ierobežo lietotāju piekļuvi, līdz tiek samaksāta izpirkuma maksa par tā atbloķēšanu. Šis ir ļoti populārs kibernoziegumu veids.
Piemēram, Vācijā zaudējumi kibernoziedzības dēļ sasnieguši jaunu rekordlīmeni – 223 miljardu eiro apmērā 2020./2021. gadā, liecina nozares asociācijas “Bitkom” un Federālā Satversmes aizsardzības biroja dati. Deviņi no desmit uzņēmumiem 2020./2021. gadā bija zādzību, spiegošanas vai sabotāžas upuri digitālajā vidē.
“Neviens cits uzbrukumu veids nav palielinājies tik daudz kā digitālie uzbrukumi. Mēs runājam par 98% uzņēmumu, kas mums ir apstiprinājuši, ka kiberuzbrukumu skaits pēdējā gada laikā ir pieaudzis,” norādīja Vācijas digitālās nozares asociācijas “Bitkom” prezidents Ahims Bergs.
Un Vācija nav izņēmums, līdzīga situācija ir arī citās valstīs.
“Tā ir izspiedējvīrusa pandēmija. Draudi ir reāli un visapkārt – slimnīcas, energoapgāde, ūdenssaimniecība un citas svarīgas mūsu sabiedrības jomas ir cietušas no izspiedējvīrusu grupām un arī valstīm. Tāpēc mums ir jārīkojas, lai palielinātu savu noturību un darītu vairāk, nekā mēs darām šobrīd,” sacīja Eiroparlamenta deputāts no Nīderlandes, ziņotājs par kiberdrošību Barts Grothauss.
Un Eiropa to cenšas darīt, bet tai nevedas pietiekami ātri. Lai stiprinātu Eiropas noturību pret kibernoziegumiem, pagājušā gada decembrī Eiropas Komisija ierosināja jaunu kiberdrošības stratēģiju. Eiropas Parlaments gāja soli tālāk un šovasar aicināja noteikt stingrākus standartus arī savienotajām ierīcēm, lietotnēm un operētājsistēmām.
Tomēr kibernoziegumu un izspiešanas gadījumu skaits turpina pieaugt.
“Šāda veida uzbrukumi patiesībā nāk galvenokārt no naidīgām valstīm, ar kurām arī mūsu politiskās attiecības ir saspīlētas. Piemēram, Krievija, Ķīna, pat Ziemeļkoreja. Ko darīt? Tas nozīmē, ka mums vajag vairāk resursu. Un, protams, mums ir vajadzīgi prasmīgi cilvēki,” uzskata eirodeputāts no Igaunijas, ziņotājs par kiberdrošību Urmass Paets.
Ļoti daudzi no šiem izspiedējvīrusa uzbrukumiem nāk no tieši Krievijas hakeriem. Turklāt tie izveidoti tā, ka tie nevar kaitēt Krievijas uzņēmumiem vai iestādēm.
“Tas nebūtu inficējis amerikāņu datorus, ja tiem būtu krievu klaviatūras vai arī datora iestatījumi būtu bijuši krievu valodā. Tas ir iekodēts programmatūrā, ko hakeri lietoja. Viņi nav noziedznieki – tas ir arī Krievijas valsts ārpolitikas instruments. Un mums tas attiecīgi jārisina,” norādīja Grothauss.
Par šiem izspiedējvīrusiem, kas nāk no Krievijas hakeriem, šovasar, tiekoties Ženēvā, ASV prezidents Džo Baidens runāja ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Taču tas neko nav mainījis. Tāpēc Eiropai jātiek galā pašai ar šiem “mežonīgajiem Rietumiem” vai precīzāk – “mežonīgajiem Austrumiem” digitālajā vidē.