Panorāma

Pieļauj straujāk celt algas mēriem

Panorāma

Panorāma

Eiropā jauna – izspiedējvīrusa pandēmija

Eiropā nākas cīnīties ar «mežonīgo Rietumu» tradīcijās strādājošajiem hakeriem

Digitālajā vidē paveikto noziegumu skaits pēdējos gados ir ļoti strauji pieaudzis, tomēr ziņas par to izmeklēšanu nav tik pamanāmas. Digitālajā vidē jeb kiberpasaulē policistu tikpat kā nav, un ļaundarus ir daudz grūtāk notvert. Vismaz tā šķiet viņiem pašiem.

Kibernoziedznieka ikdiena pirmajā brīdī līdzinās parasta informācijas tehnoloģiju (IT) speciālista darbam. Taču viņš kopā ar citiem cenšas ar izspiedējvīrusu inficēt uzņēmumu, slimnīcu, iestāžu datorus un tīklus. Vīruss ierobežo lietotāju piekļuvi, līdz tiek samaksāta izpirkuma maksa par tā atbloķēšanu. Šis ir ļoti populārs kibernoziegumu veids.

Piemēram, Vācijā zaudējumi kibernoziedzības dēļ sasnieguši jaunu rekordlīmeni – 223 miljardu eiro apmērā 2020./2021. gadā, liecina nozares asociācijas “Bitkom” un Federālā Satversmes aizsardzības biroja dati. Deviņi no desmit uzņēmumiem 2020./2021. gadā bija zādzību, spiegošanas vai sabotāžas upuri digitālajā vidē.

“Neviens cits uzbrukumu veids  nav palielinājies tik daudz kā digitālie uzbrukumi. Mēs runājam par 98% uzņēmumu, kas mums ir apstiprinājuši, ka kiberuzbrukumu skaits pēdējā gada laikā ir pieaudzis,” norādīja Vācijas digitālās nozares asociācijas “Bitkom” prezidents Ahims Bergs.

Un Vācija nav izņēmums, līdzīga situācija ir arī citās valstīs.

“Tā ir izspiedējvīrusa pandēmija. Draudi ir reāli un  visapkārt – slimnīcas, energoapgāde, ūdenssaimniecība un citas svarīgas mūsu sabiedrības jomas ir cietušas no izspiedējvīrusu grupām un arī valstīm. Tāpēc mums ir jārīkojas, lai palielinātu savu noturību un darītu vairāk, nekā mēs darām šobrīd,” sacīja Eiroparlamenta deputāts no Nīderlandes, ziņotājs par kiberdrošību Barts Grothauss.

Un Eiropa to cenšas darīt, bet tai nevedas pietiekami ātri. Lai stiprinātu Eiropas noturību pret kibernoziegumiem, pagājušā gada decembrī Eiropas Komisija ierosināja jaunu kiberdrošības stratēģiju. Eiropas Parlaments gāja soli tālāk un šovasar  aicināja noteikt stingrākus standartus arī savienotajām ierīcēm, lietotnēm un operētājsistēmām.

Tomēr kibernoziegumu un izspiešanas gadījumu skaits turpina pieaugt.

“Šāda veida uzbrukumi patiesībā nāk galvenokārt no naidīgām valstīm, ar kurām arī mūsu politiskās attiecības ir saspīlētas. Piemēram, Krievija, Ķīna, pat Ziemeļkoreja. Ko darīt? Tas nozīmē, ka mums vajag vairāk resursu. Un, protams, mums ir vajadzīgi prasmīgi cilvēki,” uzskata eirodeputāts no Igaunijas, ziņotājs par kiberdrošību Urmass Paets.

Ļoti daudzi no šiem izspiedējvīrusa uzbrukumiem nāk no tieši Krievijas hakeriem. Turklāt tie izveidoti tā, ka tie nevar kaitēt Krievijas uzņēmumiem vai iestādēm.

“Tas nebūtu inficējis amerikāņu datorus, ja tiem būtu krievu klaviatūras vai arī datora iestatījumi būtu bijuši krievu valodā. Tas ir iekodēts programmatūrā, ko hakeri lietoja. Viņi nav noziedznieki – tas ir arī Krievijas valsts ārpolitikas instruments. Un mums tas attiecīgi jārisina,” norādīja Grothauss.

Par šiem izspiedējvīrusiem, kas nāk no Krievijas hakeriem, šovasar, tiekoties Ženēvā, ASV prezidents Džo Baidens runāja ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Taču tas neko nav mainījis. Tāpēc Eiropai jātiek galā pašai ar šiem “mežonīgajiem Rietumiem” vai precīzāk – “mežonīgajiem Austrumiem” digitālajā vidē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt