Eiropa mēģina iegrožot «izsekošanas kapitālismu»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Noslēguma stadijā ir nonākusi Eiropas digitālās nozares reforma. Ja to izdosies apstiprināt, tad Eiropas Savienība kļūst par pirmo teritoriju pasaulē, kur tiks iegrožota digitālo milžu patvaļa. Tomēr kritiķi uzskata, ka likumdevēji var vēl stingrāk vērsties pret tā dēvēto „izsekošanas kapitālismu” jeb masveida lietotāju informācijas vākšanu peļņas nolūkos.

Eiropa mēģina iegrožot «izsekošanas kapitālismu»
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Aizvadītā gada beigās un šī gada sākumā Eiropas Parlamenta deputāti ir apstiprinājuši savu nostāju divos būtiskos likumprojektos, kas kopā regulēs digitālo jomu. Runa ir par Digitālo tirgu aktu un par Digitālo pakalpojumu aktu. Līdz ar to tagad var sākties sarunas ar dalībvalstīm par galīgo likumu versiju.

Kā atzīst eiroparlamentāriete Inese Vaidere, viens no strīdīgākajiem jautājumiem Digitālo pakalpojumu aktā ir par mērķēto reklāmu regulēšanu.

„Mūsu mērķis ir, lai tie paši likumi, kas darbojas pakalpojumu sfērā, preču sfērā, reālajā dzīvē, lai tie paši darbotos arī digitālajā reālajā dzīvē. Mums ir arī tāds strīdīgs jautājums par šīm personalizētajām reklāmām – vai tās vajag vai nevajag aizliegt. Mans personīgais viedoklis ir, ka nevajag aizliegt, jo dažkārt tās izrādās noderīgas gan cilvēkiem, gan mazajiem uzņēmējiem, bet, protams, ir jākontrolē, cik lielā mērā šīs reklāmas kontrolē mūs,” norāda Vaidere.

Personalizēto reklāmu bizness balstās uz masveida informācijas vākšanu par lietotājiem un to paradumiem internetā. Lielajām platformām un sociālajiem tīkliem par mums ir zināms ļoti daudz, un tās šo informāciju brīvi tirgo gan uzņēmumiem, gan politisko kampaņu rīkotājiem, gan dezinformācijas izplatītājiem. Kritiķi šo peļņas modeli dēvē par „izsekošanas kapitālismu”.

Digitālo pakalpojumu aktam šo patvaļu vajadzētu kaut nedaudz ierobežot. Būs arī lielāka skaidrība par to, kā darbojas platformu lietotie algoritmi.

Par dažiem ieguvumiem stāsta deputāte Dace Melbārde.

„Piemēram, lietotāji saņems informāciju, kāpēc viņu ievietotā informācija ir izņemta vai konts ir bloķēts. Tāpat iedzīvotāji tiks informēti, kāpēc viņiem tiek ieteikts kāds konkrēts saturs, kā arī mēs kā lietotāji uzzināsim, kas sponsorē redzamās reklāmas. Cilvēkiem arī būs tiesības atteikties no šādiem satura un reklāmu ieteikumiem,” uzsver Melbārde.

Eiropas patērētāju organizācija BEUC uzskata, ka Eiropas Parlamentam vajadzēja atbalstīt pilnīgu mērķētu reklāmu aizliegumu. Pēc šīs organizācijas ģenerāldirektores vietnieces Urzulas Pahlas vārdiem, lietotāju izsekošana internetā saasina tādas sasāpējušās problēmas kā patērētāju maldināšana un dezinformācija.

Pagaidām reformas teksts paredz aizliegt izsekot internetā bērnus ar mērķi rādīt viņiem personalizētas reklāmas. Tāpat tiek paredzēts aizliegt vākt tādu sensitīvu informāciju kā lietotāja izcelsme, politiskie uzskati un seksuālā orientācija.

Tomēr deputāts no Čehijas Pirātu partijas Mikulāšs Peksa saskata vēl vienu vērā ņemamu risku.

„Manuprāt, galvenā problēma ir pārrobežu satura izņemšanas rīkojumi, kas var novest pie tā, ka tiek dzēsts saturs, kas ir pilnīgi legāls vienā valstī, balstoties uz citā valstī pieņemto lēmumu. Tas ir sevišķi bīstami pašreizējā tiesiskuma krīzē, kad dažas dalībvalstis slīd autoritārisma virzienā. Ir pilnīgi nepieņemami radīt rīkus, kas mazinātu izteiksmes brīvību. Tas nepalīdzēs mums radīt harmoniskāku vienoto digitālo tirgu,” norāda Peksa.

Turpmākajās sarunās par galīgo teksta redakciju deputāti vēlas panākt, lai lietotājiem internetā būtu pieejama skaidra poga ar uzrakstu „Negribu tikt izsekots” un lai tā patiešām darbotos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti