Eiropa mēģina atgūt ietekmi Āfrikā

Briselē sācies Eiropas Savienības valstu līderu un Āfrikas valstu vadītāju samits. Tajā izskan bažas gan par terorisma draudiem Rietumāfrikas valstīs, gan tiek apspriesti ekonomikas un ģeopolitikas jautājumi.

Eiropa mēģina atgūt ietekmi Āfrikā
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Eiropas un Āfrikas valstu savienību samits, pirmkārt, ir ievērojams ar savu mērogu. Pirmo reizi kopš koronavīrusa pandēmijas sākuma Briselē ir ieradušies vairāk nekā 50 Āfrikas valstu premjeri, prezidenti vai ministri.

Tomēr uz tikšanos nav aicināti četru valstu pārstāvji, kurās notika apvērsumi. Viena no tām ir Mali. Nesaskaņas ar valdošo huntu lika Francijas prezidentam Emanuelam Makronam trešdienas vakarā paziņot par militārās pretterorisma misijas pārtraukšanu šajā valstī.

„Mēs esam nonākuši pie skaidra secinājuma, ka mēs nevaram turpināt būt militāri iesaistīti un strādāt kopā ar varasiestādēm, kuru stratēģijai un slēptai dienaskārtībai mēs nepiekrītam. Tā ir realitāte, ar kādu mēs šobrīd sastopamies Mali. Cīņa ar terorismu nevar attaisnot pilnīgi visu. Kaut gan tā ir absolūta prioritāte, cīņa ar terorismu nevar kļūt par ieganstu, lai mūžīgi turētos pie varas. Tā nevar pamatot vardarbības eskalāciju, ko īsteno algotie kaujinieki, kuru rīcība iepriekš tika labi dokumentēta Centrālāfrikas Republikā un kuru spēka pielietojumu neregulē nekādi noteikumi,” skaidroja Makrons.

Pēc vakariņām Elizejas pilī Ganas prezidents Nana Akufo-Addo sacīja, ka izprot Francijas lēmumu pamest Mali. Viņš piebilda, ka militārās operācijas var būt veiksmīgas tikai tad, ja ārvalstu spēki palīdz vietējai armijai, nevis pārņem vadību.

Ganas prezidents arī sacīja, ka daudzas Rietumāfrikas valstis ir pakļautas terorisma draudiem: „Nevar būt tā, ka pēc padzīšanas no Tuvajiem Austrumiem un Afganistānas teroristi spēj atrast sev pastāvīgas mājas Rietumāfrikā. Tas tā nevar notikt. Mums ir jādara viss, lai panāktu, ka mūsu nāciju nākotne ir brīva no teroristiem un vardarbīgiem ekstrēmistiem.”

Tomēr ekonomika un ģeopolitika šajā sanāksmē spēlē ne mazāk būtisku lomu. Ķīna un Krievija arī vēlas ietekmēt Āfrikā notiekošo. To apliecina Pekinas ieguldījumi Āfrikas valstu infrastruktūrā un Krievijas algotņu dalība dažādos konfliktos.

Tādēļ Eiropai ir svarīgi nezaudēt savas pozīcijas. Līdz ar to Eiropas Savienība piedāvā vērienīgu investīciju pakotni, lai palīdzētu Āfrikas valstīm veikt zaļo un digitālo transformāciju un arī izvairīties no nonākšanas tā dēvētajā Ķīnas parādu slazdā.

Latvijas premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) uzskata, ka šī tikšanās var palīdzēt mūsu valsts uzņēmējiem atrast jaunas biznesa iespējas. „Mums ir diezgan daudz un pieaugošs skaits uzņēmumu, kuri veiksmīgi eksportē uz Āfriku, it īpaši digitālajā tirgū, bet ne tikai. Mans mērķis būtu paplašināt mūsu kontaktu loku un arī no valdības puses, no diplomātijas puses stiprināt mūsu eksportspējīgu uzņēmēju iespēju ieiet šajā tirgū. Tas mūsu valstij vēl ir neapgūts lauks,” sacīja Kariņš.

Ir paredzams, ka tiks apspriests arī jautājums par Covid-19 vakcīnām. Šobrīd par vienu no lielākajām izaicinājumiem daudzviet Āfrikā kļūst nevis vakcīnu pieejamība, bet gan potēšanas procesa organizēšana, kādēļ daudzas vakcīnas paliek noliktavā. Tajā pašā laikā Āfrikas valstis joprojām uzstāj, ka Eiropai būtu jādalās arī ar vakcīnu patentiem, kam mūsu kontinents nepiekrīt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt