Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Tiekas Baltijas valstu, Polijas un Ukrainas prezidenti

Panorāma

Sāk visu iedzīvotāju vakcināciju pret Covid-19

Eiropa koordinē atbildes reakciju Krievijai

Eiropa koordinē atbildes reakciju Krievijas propagandas kampaņai

“Ir bijis pietiekami daudz pierādījumu, lai visi saprastu, ka Vladimira Putina Krievija nav standarta starptautisks partneris. Tās mērķis ir mūs šķelt un sēt neuzticēšanos Eiropā," tā izteikusies Eiropas Komisijas prezidentes vietniece, čehiete Vera Jourova, kas ir viena no tām astoņām amatpersonām, kuras Krievija iekļāvusi nevēlamo personu sarakstā, liedzot ieceļošanu Krievijā. Lai pieprasītu skaidrojumu par notikušo, Eiropas Komisija un augstais pārstāvis ārlietās izsaukuši pie sevis Krievijas vēstnieku Briselē.

Eiropas ārējās darbības dienests 3. maijā pauda, ka šīs Kremļa sankcijas ir acīmredzami politiski motivētas un ka Krievijas vēstniekam nodots stingrs nosodījums un izteikts protests. 

Līdzīgi rīkojusies arī Zviedrija, izsaucot Krievijas vēstnieku, jo šajā Kremļa izveidotajā  “persona non grata” sarakstā ir arī viens zviedrs. Eiropas Savienības (ES) augstākās amatpersonas jau iepriekš paziņoja, ka šāda Kremļa rīcība ir “nepieņemama, tai trūkst jelkāda tiesiska attaisnojuma”. Šobrīd Eiropa koordinē savu atbildes reakciju.

ES pirms mēneša piemēroja sankcijas pret četrām Krievijas augstām amatpersonām, kas bija reakcija uz Krievijas opozicionāram un Kremļa korupcijas kritiķim Aleksejam Navaļnijam piespriesto cietumsodu. Krievijas Ārlietu ministrija toreiz izteicās, ka no Eiropas Savienības puses tā esot pret Krieviju vērsta histērija.

Kā ziņots, starp nevēlamo amatpersonu vārdiem sarakstā atrodami arī divi Latvijas pilsoņi – Latvijas Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš un Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš.

Par Krievijas agresīvo uzvedību tiks runāts arī speciāli sasauktā ES dalībvalstu līderu samitā 25. maijā Briselē, un jau šodien, 3. maijā, – par to runā Londonā.

Londonā sākusies pasaules lielvalstu G7 ārlietu ministru tikšanās, kas pēc divu gadu pārtraukuma beidzot notiek klātienē. Uz to ieradies arī ASV valsts sekretārs un Kanādas, Francijas, Vācijas, Itālijas un Japānas ministri.

Atzīstot, ka demokrātijām šobrīd Covid-19 krīzes laikā nepavisam neiet viegli, lielvalstis spriedīs,  kā aizsargāt atvērtas sabiedrības pret autoritārām. Plānots izveidot ātru reaģēšanas mehānismu pret Krievijas un Ķīnas propagandu un dezinformācijas kampaņām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt