Briseles veterāni norāda, ka pirms gadiem Krievijas propaganda Briselē nebija pat pamanāma, tolaik Krievijas vēstniecībā strādājuši vien 20 cilvēki, no kuriem tikai daži runājuši angliski. Bet tagad viss ir mainījies - te strādā 120 cilvēki un profesionāli sabiedrisko attiecību speciālisti.
Krievija pat Briselē algo savus vietējos sabiedrisko attiecību konsultantus ar ļoti labiem sakariem, pat laulības saitēm, kas iesniedzas ES augstās pārstāves ārlietās Federikas Mogerīnī vadītajā dienestā.
Krievijai ir savs TV kanāls „Russia Today” ar 300 miljonu lielu budžetu un diviem tūkstošiem darbinieku, pagājušajā gadā uzsāktais mediju projekts „Sputnik” – radio un internetā, ziņu aģentūras TASS angļu versijai ir bezmaksas pieeja, tiek algoti ap 400 tā saucamo interneta troļu, kas cauru diennakti raksta komentārus un mikroblogo.
Beidzot arī Eiropas Savienība ir ne tikai pamanījusi Krievijas propagandas karu, bet arī saņēmusies pret-reakcijai. „Mēs uzsveram, ka ir nepieciešams apstrīdēt Krievijas nepārtraukto sabiedrības dezinformācijas kampaņu par Ukrainas konfliktu. Augstā pārstāve ārlietās sagatavos darbības plānu par stratēģisko komunikāciju uz jūnija Eiropadomi,” pauda ES Padomes prezidents Donalds Tusks.
Tomēr kā tieši cīnīties pret Krievijas propagandu Briselē vēl nav skaidrs, tāpēc šim fondam uzdots veikt pusmiljonu eiro vērtu pētījumu ar 90 ekspertu iesaisti par to, ko īsti darīt.
„Ja mēs to saucam par propagandu, tad mums nevajadzētu nodarboties ar pret-propagandu, jo, ja mēs to darām, tad iekrītam tajā pašā slazdā, mēs tikai atkārtosim to, ko dara Krievija. Es domāju, ka mūsu stiprā puse ir veicināt īstas diskusijas un plurālismu. Es domāju, ka mums vajadzētu veltīt visas savas pūles un resursus, lai veicinātu vārda brīvību krievvalodīgajos medijos,” saka “European Endowment for Democracy” izpilddirektors Jerži Pomianovskis.
Eiropas ārējās darbības dienestam, kas veido komunikācijas komandu šī plāna ietvaros – ar to nevedas. Apmēram desmit cilvēku lielo komandu veido jau mēnešiem ilgi un tajā dominēs tie paši Briseles ierēdņi, kuriem neveicas pat ar pašmāju pilsoņu pārliecināšanu par to, cik Eiropa Savienība ir lieliska. „Mēs esam nokavējuši, bet mēs neesam vēl pavisam nokavējuši, vienmēr ir iespēja atgūt nokavēto. Mums ir jārīkojas ātri un jāpieņem pareizi lēmumi,” saka Pomianovskis.
Tikmēr Krievija tikmēr nesnauž – „Spunik” palaidis savus propagandas interneta portālus jau vismaz septiņās valodās, tostarp angļu, vācu, spāņu un tagad arī franču valodā. Līdz gada beigām plānots sasniegt 30 valodas.
Bet Eiropas Savienības dalībvalstis par koordinētu un stratēģisku pieeju lems jūnijā, Briselē. Līdz tam un droši vien arī vēlāk – cīņa pret Krievijas propagandu būs katras dalībvalsts ziņā.
