Trīs gadu laikā Eiropas Savienībā dažādu jaunu narkotisko vielu skaits ir trīskāršojies, gadā parādās vairāk nekā 70 jaunu narkotiku, kuras ir līdzvērtīgas kokaīnam vai ekstazī. Statistika liecina, ka 5% no eiropiešiem ir lietojuši narkotikas. Vislielākā interese par tām ir Īrijā, kur vairāk nekā puse jauniešu tās ir pamēģinājusi, bet arī Polija, Latvija un Lielbritānija neatpaliek, jo katrs desmitais jaunietis ir kādu no savienojumiem pārbaudījis uz savas ādas.
Narkologs Jānis Strazdiņš skaidro, ka tā kļuvusi par nopietnu industriju, kas sacenšas ar likuma varu, jo - kamēr kāda viena sastāvdaļa tiek apkarota, ir parādījušās jau citas. „Problēma ir milzīga, jo kaut kur Ķīnā vai Indijā strādā ļoti kompetenti ķīmiķi, kas taisa nepārtraukti jaunas, pazīstamajām narkotikām ļoti līdzīgas vielas,” norāda Strazdiņš.
Iekšlietu ministrijas nozares departamenta vecākā referente Agnese Zīle-Veisberga skaidro, ka tieši no Āzijas valstīm ieplūst jaunās sintētiskās narkotikas, tomēr arī Eiropā un citur pasaulē notiek ražošana. Ja cīņa ar jau tradicionālajām vielām ir ieguvusi aprises, cīnīties ar nezināmām narkotikām ir sarežģītāk.
Situāciju līdz šim likums risina, nosakot, ka cīņa ir nevis pret konkrētu vielu, bet gan visu grupu. „Pašreiz jau vielas tiek kontrolētas. Grupu vielu ieviešanu atbalstām, jo, ja tagad ir nekontrolētas vielas, tad ar nākamo formulu varēsim aizliegt vēl vairāk. Viennozīmīgi būtu nepieciešams risinājums arī no ES puses. Regula, kuru ļoti gaidījām, jo nepieciešami Eiropas līmeņa kontroles pasākumi,” skaidro Zīle-Veisberga.
Eiropas Komisija izstrādājusi noteikumus, lai cīnītos ar tā sauktajām legālajām apdrebinošajām vielām, kuru ierobežošanai līdz šim bija nepieciešami divi gadi. „Regulējums un direktīva ļaus ātrāk no tirgus izslēgt bīstamas jaunas psihoaktīvas vielas. Mēs piedāvājam gudrāku likumu, kas neaizliedz legālu vielu lietošanu medicīnas vai izpētes vajadzībām. Ātrums nosaka visu. Mūsu jaunais priekšlikums ļauj pieņemt lēmums ātrāk. Jo pašlaik kaut kā aizliegšana var ilgt divus gadus,” saka Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Viviana Redinga.
Jaunais regulējums paredzētu, ka aizliegumu ķīmiskajam savienojumam nokļūt tirgū varētu panākt 10 mēnešu laikā, kā arī tiks veikta diferencēta pieeja. Vielas, kas rada vidēju risku, neizraisa nāvi vai psihiskas saslimšanas, būs aizliegtas patērētājam, bet tās varēs izmantot industrijas vajadzībām. Taču tās vielas, kuras ir bīstamas dzīvībai vai izraisa nopietnas saslimšanas, varētu aizliegt pavisam.
Ir arī zināmi gadījumi, kad cilvēki miruši no jaunām sintētiskām narkotikām. Pirms gada vasaras laikā "5-IT" lietošanas rezultātā četrās ES dalībvalstīs miruši 24 cilvēki. Ar vielu "4-MA", kas ir amfetamīna atdarinājums, divu gadu laikā līdz 2012. gadam bija saistīts 21 nāves gadījums četrās dalībvalstīs. Abas šīs sintētiskās narkotikas ir aizliegtas, tāpat kā arī mefedrons.
