Eiropā demokrātija piedzīvo lejupslīdi. Intervija ar starptautiskā institūta vadītāju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Tradicionāli tiek uzskatīts, ka Eiropas Savienība ir viens no pasaulē stabilākajiem un demokrātiskākajiem reģioniem. Taču tieši Eiropā ir vērojams viens no lielākajiem samazinājumiem demokrātijas jomā. Turklāt arī vairākās Eiropas Savienības valstīs. Šajā nedēļā organizācija „International IDEA” jeb Starptautiskais Demokrātijas un vēlēšanu palīdzības institūts publiskoja apjomīgu ziņojumu par demokrātijas stāvokli pasaulē.

Intervija ar "International IDEA" ģenerālsekretāru Kevinu Kasas-Zamoru.
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Intervijā Latvijas Radio situāciju skaidro “International” IDEA ģenerālsekretārs Kevins Kasas-Zamors (Kevin Casas-Zamora).

 

Latvijas Radio: Iesākumā es gribētu jūs lūgt īsumā aprakstīt jūsu ziņojumu. Cik bieži jūs to veicat, cik daudz valstu tiek analizētas, un kādi ir galvenie kritēriji, uz kuriem jūs koncentrējaties?

Kevins Kasas-Zamors: Mūsu globālais demokrātijas stāvokļa ziņojums tiek publiskots reizi divos gados, un šis ir otrais šāds ziņojums. Tas ir ļoti nozīmīgs pētījums, kurš aptver datus par 158 pasaules valstīm. Tiek izvērtēti 97 dažādi kritēriji par laika posmu no 1975. līdz 2018. gadam. Tā ir tā datu bāze, uz kuras mēs balstām savu analīzi. Galvenokārt tiek analizēta politisko sistēmu darbība. Mūsu demokrātijas koncepcija ir balstīta uz pieciem galvenajiem elementiem:

  • valdības pārstāvniecības kvalitāti,
  • pamattiesību ievērošanu,
  • valdības darba kontroli,
  • neatkarīgu administrāciju,
  • sabiedrības iesaistīšanās līmeni.

Šis pētījums tiešām iekļauj ļoti dažādus aspektus un ļauj runāt par vispārējām tendencēm un par to, kas notiek ar demokrātijas kvalitāti. Tāpat tas arī ļauj salīdzināt dažādu valstu rādītājus un atsevišķus demokrātijas elementus valstu iekšienē.

Viens no jūsu secinājumiem Eiropai nav nemaz tik glaimojošs, proti: pēdējo gadu laikā demokrātijas kvalitāte Eiropā ir piedzīvojusi lejupslīdi, un gan daudzas jaunās, gan vecās demokrātijas piedzīvo dramatisku demokrātijas eroziju. Vai jūs varētu paskaidrot ko vairāk?

Protams. Mūsu ziņojuma vēstījums par Eiropu ir ļoti sarežģīts. No vienas puses, Eiropa ir tas pasaules reģions, kurā ir koncentrēts pārliecinoši lielākais augstu attīstīto demokrātiju skaits. Tās ir valstis, kuras ir uzrādījušas visaugstākos rezultātus tajos piecos kritērijos, kurus es pirms brīža minēju. Patiesībā, no 21 pasaules valsts ar visaugstākajiem rezultātiem 14 atrodas tieši Eiropā.

Tajā pašā laikā, arī pateicoties tam, ka daudzās valstīs rezultāti ir tik augsti, Eiropa ir piedzīvojusi arī lielākos kritumus. Un šī pasliktināšanās notiek ļoti dažādos veidos.

Daudzas no problēmām ir saistītas ar pilsoniskās telpas samazināšanos.

Ar to es domāju mediju godīgumu un pilsoniskās sabiedrības iespējas darboties, jo tieši šīs lietas daudzās valstīs pēdējā laikā saskaras ar dažādiem šķēršļiem.

Un starp daudzajām valstīm, kur demokrātiskie rādītāji ir pasliktinājušies, vēl īpaši izceļami daži smagākie gadījumi. Tās ir situācijas, kad ir redzama apzināta demokrātisko vērtību apspiešana no valdības puses, kas izmanto tieši demokrātiskās procedūras, lai iegūtu varu. Tie ir gadījumi, kad brīvi un godīgi ievēlētas valdības izmanto varu, lai ierobežotu pilsoniskās brīvības, uzbruktu varas līdzsvaram, uzbruktu tieslietu sistēmas neatkarībai, uzbruktu preses brīvībai.

Un no pasaulē 10 smagākajiem demokrātijas atkāpšanās gadījumiem seši ir Eiropā! Tās ir Polija, Ungārija, Rumānija, Serbija, Turcija un arī Ukraina.

Viena no lietām, uz ko jūs esat diezgan daudz koncentrējušies, ir dažādu politisko partiju loma. Esat pētījuši arī dažādu jaunu partiju uzplaukumu un izaicinājumus tradicionālajām partijām. Daži analītiķi norāda, ka, piemēram, Eiropā populisma vilnis jau ir sasniedzis savu virsotni un sāk mazināties. Kā tas izskatās no jūsu skatu punkta?

Mūsu uzdevums nav izdarīt prognozes. Arī atbildēt uz jūsu jautājumu ir ļoti grūti, jo viss ir atkarīgs no konteksta. Man pašam ir sajūta, ka drīzumā daudzviet cilvēki sāks vilties populistu partiju solījumos. Populistiem ir tendence piedāvāt ļoti vienkāršus risinājumus ļoti sarežģītām problēmām, un tieši tur ir meklējama viņu popularitātes atslēga. Vēl gan būs jāskatās, vai viņiem tiešām izdosies risināt problēmas brīdī, kad viņi reāli nonāk pie varas. Daudzos gadījumos ir iespējams, ka nebūs iespējams apmierināt tās iedzīvotāju prasības, kuru dēļ viņi izlēma šīs partijas atbalstīt. Taču kopumā var teikt, ka populisms ir ļoti neviendabīgs radījums. Dažviet tas izpaužas kā galēji labējā spārna risinājums, dažviet tas nāk no kreisā spārna. Tāpēc,

runājot par populismu, nedrīkst vispārināt.

Viena no ziņojuma daļām ir veltīta Eiropas Savienības lomai dažādos demokrātiskajos procesos dalībvalstīs. Jūs jau norādījāt, ka ir ļoti grūti vispārīgi raksturot dažādu pārnacionālu organizāciju ietekmi. Bet vai jūs saskatāt kādu saikni vai loģiku starp Eiropas Savienības īstenoto politiku un demokrātisko vērtību lejupslīdi? Vai arī otrādi?

Empīriski to pierādīt ir ļoti grūti. Bet es varu teikt tikai vienu.

Daudzās Eiropas valstīs politiķi ir izmantojuši Eiropas Savienību kā grēkāzi.

Kā grēkāzi, kas izgriež viņiem rokas, lai piespiestu izdarīt smagus lēmumus, kuriem ir politiska cena. Un viņi šo cenu mēģina novelt uz Eiropas Savienības pleciem. Un tas daudzās Eiropas valstīs jau ir nostiprinājies politiskajās diskusijās. Eiropas Savienības tēlam tas pilnīgi noteikti nepalīdz. Taču vai tam ir ietekme uz demokrātijas kvalitāti? Es patiesībā nezinu.

Runājot par mūsu ziņojumā apkopotajiem datiem, apbrīnojami ir tas, ka

vislielākā atkāpšanās no demokrātijas ir tieši Eiropas Savienības valstīs – Polijā un Ungārijā. Tas ir apbrīnojami un arī ļoti satraucoši.

Un tas norāda uz to, cik nozīmīgi ir Eiropas mehānismi demokrātijas aizsardzībai. Taču tas norāda arī uz daudz plašāku lietu – līdz šim tika uzskatīts, ka demokrātijas problēmas ir tikai un vienīgi attīstības valstu problēmas. Šis apgalvojums vairs nav pamatots! Viens no mūsu galvenajiem secinājumiem ir – daudzas no problēmām, ar kurām saskaras valstis, patiesībā ir globālas problēmas. Un neviena valsts, neatkarīgi no tās attīstības vai demokrātijas līmeņa, nav pasargāta no šiem izaicinājumiem

Jūs sākumā jau minējāt to, ka daudzviet Eiropā samazinās pilsoniskā telpa, kā arī arvien biežāk ir novērojams apdraudējums mediju un vārda brīvībai. Vai mēs šeit varam runāt tieši par vietējo valdību darbībām, vai arī neapmierinātība ir daudz plašāka?

Arī šeit ir jāskatās uz dažādām lietām. Protams, ir daudzas valstis, kurās valdības reāli ir centušās samazināt tradicionālo mediju iespējas darboties. Un tas ir ļoti redzams. Visos demokrātijas atkāpšanās gadījumos jūs varat būt pilnīgi droši, ka pirmās cietīs divas lietas: pirmkārt, tiks ierobežotas mediju iespējas brīvi strādāt un kritiski vērtēt valdību. Otrkārt, tā ir tieslietu neatkarība. Šie elementi ir kopēji visos lejupslīdes gadījumos.

Taču mediju jautājumā ir vēl viena dimensija, un tie ir sociālie mediji. Sociālo mediju ietekme uz demokrātiskajiem procesiem ir visai neskaidra. No vienas puses, pilsoņiem tiek piešķirta balss, kādas tiem nebija agrāk. Tiek mazinātas barjeras iekļūšanai mediju telpā.

No otras puses,

sociālie mediji, izplatot viltus ziņas, dezinformāciju un naida runu, ir kļuvuši par nopietnu apdraudējumu demokrātiskajām debatēm.

Pašlaik ir skaidri redzams, ka polarizācija, ko mēs pašlaik novērojam tik daudzās pasaules valstīs, atspoguļo dinamiku arī sociālajos tīklos. Un tātad sociālie mediji spēlē arvien lielāku lomu modernajās demokrātijās.

Vai ir iespējams nākotnē kaut kā šo ietekmi izmērīt?

Es ceru, ka jā, un domāju, ka mums būs jābūt spējīgiem izmērīt un atrast veidus, kā pretoties sociālo mediju radītajiem negatīvajiem aspektiem. Īpaši, ja mēs runājam par stimuliem, ko tie dod sabiedrības polarizācijai. Atklāti sakot, pašlaik mēs pasaulē redzam milzīgu apjukumu, jo mēs vēl nezinām, kā ar šo problēmu tikt galā. Un mēs esam tikai pašā sākumpunktā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti