Eiropa ar Ukrainas palīdzību cer samazināt atkarību no Ķīnas retzemju materiāliem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Eiropas Savienība (ES) ir apņēmusies ievērojami samazināt atkarību no importētām kritiski svarīgām izejvielām, lai varētu sasniegt bloka nospraustos mērķus pārejai uz zaļu un digitālu ekonomiku. Tāpēc Brisele aktīvi meklē stratēģiskos partnerus, kuri spētu apgādāt Eiropu ar tādām kritiski svarīgām izejvielām, kas šeit nav atrodamas. Par vienu no šādiem stratēģiskajiem partneriem kļuvusi Ukraina.

ES ar Ukrainas palīdzību cer samazināt atkarību no Ķīnas retzemju materiāliem
00:00 / 05:29
Lejuplādēt

Eiropa pašlaik ir ļoti atkarīga no kritiski svarīgo izejmateriālu importa. Piemēram, Ķīna piegādā aptuveni 98% ES izmantotos retzemju elementus. Tie ir svarīgs komponents magnētos, kurus izmanto elektroautomobiļu akumulatoros, viedtālruņos un vēja turbīnās.

Lai mazinātu atkarību no citu valstu piegādātajām izejvielām, Eiropas Komisijas (EK) 2020. gadā nāca klajā ar apjomīgu rīcības plānu. Tas paredz gan palielināt kritiski svarīgo izejmateriālu, tostarp retzemju metālu, ieguvi Eiropā, gan uzlabot vecas elektrotehnikas pārstrādi.

Taču arī turpmāk ES nevarēs pilnībā iztikt bez izejvielu importa no citām valstīm, lai varētu apgādāt sevi ar elektroautomobiļiem un citām augstajām tehnoloģijām, kuras ir svarīgas pārejai uz zaļāku dzīvošanu un saimniekošanu.

Tāpēc pagājušajā nedēļā ES noslēdza vienošanos ar Ukrainu par stratēģisko sadarbību izejvielu un akumulatoru jomā. Tam par godu Kijevā norisinājās augsta līmeņa konference, ko apmeklēja EK priekšsēdētājas vietnieks Marošs Šefčovičs un Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs.

Šefčovičs sacīja, ka ideja par ES un Ukrainas sadarbības paplašināšanu kritiski svarīgo izejvielu un akumulatoru jomā pirmo reizi izskanēja pērn oktobrī, bet jau pēc deviņiem mēnešiem ir sperti reāli soļi, lai tā kļūtu par realitāti. Viņš norādīja, ka Ukrainā iegūst 21 no retzemju elementiem, tostarp litiju, kobaltu un mangānu, kurus ES iekļāva pērn atjauninātajā kritiski svarīgo izejvielu sarakstā. Tajā pavisam ir uzskaitīti 30 izejmateriāli.

Šefčovičs izklāstīja Briseles un Kijevas parakstītā saprašanās memoranda galvenos punktus.

"Pirmkārt, Ukrainai ir jāsaskaņo savs normatīvais kalnrūpniecības ietvars ar Eiropas Savienību, apņemoties ievērot visaugstākos vides, sociālos un pārvaldības standartus. Otrkārt, mēs uzsāksim sadarbību primāro un sekundāro izejvielu jomā, atbalstot Ukrainai nepieciešamo tehnoloģiju modernizāciju, pavērsim ceļu uz aprites ekonomikas pieeju, kā arī identificēsim uzņēmumu sasvstarpējās iespējas ķēdē abās pusēs. Treškārt, Eiropas Savienība šogad par 750 tūkstošiem eiro palielinās tehniskās palīdzības atbalstu Ukrainai. Nākamgad šis skaitlis pieaugs," norādīja Šefčovičs.

Ukraina pievienojās arī Eiropas Izejvielu aliansei un Eiropas Akumulatoru aliansei.

Ieguvējas būšot abas puses

Ukrainas premjers Šmihaļs uzsvēra, ka no jaunizveidotās stratēģiskās partnerības ieguvējas būs abas puses.

"Ukraina var kļūt par nozīmīgu Eiropas Ekonomiskās zonas elementu izejvielu ieguves nozarē un par integrētu Eiropas Savienības rūpniecības ķēžu daļu. Tas ietver Eiropas Savienībai kritiski svarīgo minerālu resursu ieguvi, piegādi un apstrādi. Tas atvieglos minerālu piegādes ķēžu integrāciju, stiprinās stratēģisko noturību pēcpandēmijas atveseļošanās periodā, nodrošinās vienmērīgu tirdzniecību un ieguldījumus izejvielu nozarē. Sadarbībā ar Eiropas Savienību mēs attīstīsim videi draudzīgu ekonomiku, radīsim jaunas uzņēmējdarbības iespējas un jaunas darbavietas," sacīja Ukrainas valdības vadītājs.

Analītiķi norāda, ka ES un Ukrainas partnerībai izejmateriālu jomā būs plašāka globālā nozīme. Pēc tam, kad Krievija drīzumā pabeigs gāzes cauruļvada "Nord Stream 2" būvniecību Baltijas jūrā, Ukraina varētu zaudēt ievērojamus ieņēmumus par Krievijas gāzes trazītu. Tāpēc izejvielu piegāde ES nodrošinātu Ukrainai jaunu ienākumu avotu.

Ukrainas valdība lēš, ka nākamajos desmit gados valsts no retzemju metālu un citu minerālu ieguves, pārstrādes un eksporta varētu nopelnīt līdz pat 400 miljardiem dolāru (338 miljardi eiro).

EK viceprezidents Šefčovičs uzsvēra, ka stratēģiskā partnerība nostiprinās jau tā ciešās ES un Ukrainas attiecības.

"Esmu pārliecināts, ka šī jaunā nodaļa Eiropas Savienības un Ukrainas sadarbībā ne tikai stiprinās mūsu politisko saikni, bet arī sniegs plašas iespējas Eiropas un Ukrainas rūpniecībai, un galu galā palīdzēs radīt un saglabāt vietējās darbavietas uz nākotni vērstās jomās, kas ir saistītas ar pašreiz notiekošajām zaļajām un digitālajām pārmaiņām. Tā kā mēs virzāmies uz klimatneitrālu un digitālu sabiedrību, tad daudzi nozīmīgi sektori, piemēram, atjaunojamie enerģijas avoti, elektronika, transports, aviācija un aizsardzība, būs atkarīgi no uzticamas un ilgtspējīgas izejvielu piegādes par konkurētspējīgām cenām. Ukraina atrodas labā situācijā, lai kļūtu par spēcīgu spēlētāju kritisko izejvielu un akumulatoru jomā," viņš sacīja.

Ukraina kļuva par otro valsti, ar kuru ES ir noslēgusi vienošanos par stratēģisko partnerību kritiski svarīgo izejvielu un akumulatoru jomā. Jūnijā Brisele līdzīgu vienošanos parakstīja ar Kanādu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti