Eiropā aizvien pieaug to bezdarbnieku skaits, kas ir pirmspensijas vecumā, bet atsevišķās jomās joprojām trūkst darbinieku. Ja dzimstības rādītāji neuzlabosies, darba devējiem būs jādomā, kā lauzt stereotipus un pieņemt darbā arī cilvēkus, kas jau pārsnieguši pusmūžu. Eksperti uzskata, tas ir jautājums gan par to, kā attīstās ekonomiskā izaugsme, gan arī - vai valstis izvēlēsies cienījama vecuma darbiniekus vai iebraucējus.
20 gadu laikā senioru daudzums Eiropas savienībā pieaudzis no 13 līdz 17 procentiem. Tomēr šī ir arī sabiedrības daļa, kas bieži saskaras ar augstiem bezdarba rādītājiem. Latvijas darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns uzsver, joprojām sabiedrībā un arī darba devējiem ir daudz stereotipu, kāpēc nealgot cilvēkus, kuru darba un dzīves pieredze bieži ir ļoti nepieciešama, tomēr, ņemot vērā zemo dzimstību un jaunos izbraukušos, cilvēkus darba tirgum ir jāmainās.
2011. gadā Latvijā lielāko daļu no bezdarbniekiem veido cilvēki vecumā no 45 līdz 54 gadiem: 35 tūkstoši jeb 28 procenti bezdarbnieku. Pašvaldību savienības padomniece Silvija Šimfa uzskata, ka katrā kategorijā ir darbam nepieciešamās īpašības un prasmes un darba devēja ziņā ir tās atrast un attīstīt. Kā labāko pieredzi Silvija Šimfa min Ziemeļvalstis, kur atbalsts šai vecuma kategorijai tiek kārtots ar mūžizglītības palīdzību. Tajā pat laikā viņa norāda, ka arī nozarēm savā starpā ir daudz aktīvāk jāsadarbojas.
LU Eiropas un sabiedrības attīstības studiju akadēmiskais centra vecākā pētniece Zane Zeibota skaidro, ka nākotnē Eiropā būs nepieciešami dažādu profesiju pārstāvji, to vidū informācijas tehnoloģijas, medicīna, tūrisms un viesnīcu industrija, restorāni, kā arī kosmetoloģija. Bet tā būs arī politiķu izšķiršanās, vai darba spēku ievedīs, vai izmantos to, kas ir vecāka gada gājuma.
Jānorāda, ka vecāka gada gājuma darbinieku bezdarbs ir ilgāks nekā citām vecuma grupām: ja šajā vecumā darbs tiek zaudēts, tad jaunu atrast ir grūti.
