"Ja nekas nenotiks, ja nekas nemainīsies, tad mēs šo lietu noteikti iesniegsim PTO, bez jebkādas vilcināšanās," sacīja de Gihts preses konferencē Luksemburgā pēc ES Ārlietu padomes sanāksmes. Viņš uzsvēra, ka Krievijas noteiktie tirdzniecības ierobežojumi tiek uzskatīti par vēršanos pret visu ES.
"Ja viņi to dara ar vienu dalībvalsti, viņi to dara ar visu ES. Viņi šos pasākumus izmanto ne tikai pret Lietuvu, viņi šos pasākumus izmanto pret visu ES.. Tas ir pret PTO noteikumiem un Krievijai beidzot ir jāsāk ievērot noteikumi, zem kuriem tā ir parakstījusies," teica de Gihts.
ES prezidējošās valsts Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs, kurš arī piedalījās preses konferencē, teica, ka citu ES valstu ministri sanāksmē pauduši atbalstu Lietuvai. " Tas ir precedents, tādēļ vienota pozīcija ir ļoti svarīga," uzsvēra Linkevičs.
Jau ziņots, ka PTO sanāksmē Ženēvā piektdien Eiropas Savienība (ES) brīdināja Krieviju par tās noteikto aizliegumu Lietuvas piena produktu importam, aģentūru BNS informēja Eiropas Komisijas (EK) amatpersonas.
"Mums šķiet, ka šie pasākumi nav proporcionāli un zinātniski pamatoti," teikts ES paziņojumā, kas tika nolasīts PTO Preču tirdzniecības padomes sanāksmē. Paziņojumā uzsvērts, ka Krievija noteica Lietuvas piena produktu importa aizliegumu 7.oktobrī, bet par to oficiāli informēja PTO Sanitāro un fitosanitāro pasākumu komiteju tikai 11.oktobrī. "Tas ir pretrunā ar Krievijas saistībām par caurskatāmību. Mēs pašlaik iepazīstamies ar Krievijas varas iestāžu paskaidrojumiem," teikts paziņojumā.
"Mēs uzturam sakarus ar atbildīgajām Krievijas varas iestādēm un ceram, ka drīzumā var tikt panākta vienošanās par risinājumu, lai pārtrauktu šo pasākumu," piebilsts paziņojumā, kuru atbalstīja arī ASV.
Jau ziņots, ka Krievijas patērētāju tiesību aizsardzības dienests "Rospotrebnadzor" no 7.oktobra ir aizliedzis piena produktu importu no Lietuvas. Dienesta vadītājs Genadijs Oņiščenko šo lēmumu pamatojis ar nepietiekamiem kvalitātes kontroles pasākumiem Lietuvā, tomēr Lietuvas un Eiropas Savienības (ES) amatpersonas uzskata to par politiski motivētu lēmumu tāpat kā Krievijas muitas veiktu pastiprinātu Lietuvas kravas automašīnu kontroli, kas ilga gandrīz mēnesi.
Lietuva pašlaik ir ES prezidējošā valsts, un Krievijas rīcība pret Lietuvu tiek skaidrota ar prezidentūras mērķos noteikto prioritāti tuvināt ES Austrumu partnerības programmas valstis, kurās Krievija nevēlas zaudēt savu ietekmi.
