Tā piektdien pēc eirozonas ekonomikas un finanšu ministru un Eiropas starptautisko finanšu institūciju tikšanās sacīja Eirogrupas vadītājs Jerūns Deiselblūms.
Viņš norādīja, ka diskusija starp ministriem un citām amatpersonām bijusi kritiska un aizdevēji no Grieķijas ne vienmēr ir dzirdējuši, ko bija gaidījuši. Vienlaikus „mums ir apņēmība šajā īsajā laikā” izpildīt saistības, kas tika noslēgtās februārī, kad abas panāca vienošanos. Tiesa, bijuši arī „zināmi pozitīvi signāli”, tomēr viedokļu atšķirības aizvien ir lielas.
„Es nevaru atklāt, kā tieši notika sarunas, bet būšu atklāts – tās bija ļoti asas un kritiskas. Mums izdevās sasniegt vienošanos jau divus mēnešus atpakaļ, un šodien mēs bijām cerējuši uzklausīt ziņas par pozitīviem rezultātiem, balstoties uz kurām, mēs varētu pieņemt lēmumu. Jā, tāpēc tā bija ļoti kritiska diskusija. Un tā lielā mērā atspoguļoja to, cik steidzams ir šis jautājums. Tomēr beigās mums ir apņēmība no visām pusēm darīt visu, kas nepieciešams, lai panāktu vienošanos, cik vien ātri iespējams. Bet jā, tā tiešām bija kritiska diskusija,” teica Deiselblūms.
Vaicāts, vai kāda no Eiropas Savienības valstīm gribējusi pārtraukt sarunas, Deiselblūms atbildēja noraidoši. Viņš pauda, ka Grieķijas ir „apņēmības pilna” izpildīt savas saistības. „Joprojām visi esam gatavi risināt problēmu un atbalstīt Grieķiju, taču tam jābūt ilgtspējīgam [risinājumam],” sacīja Eirogrupas vadītājs.
Ziņots, ka 20. februārī Briselē starptautiskie aizdevēji panāca vienošanos ar Grieķiju par aizdevuma programmas pagarināšanu. Taču Eirogrupa norādīja, ka līdz aprīļa beigām prasīs skaidru un plašu Grieķijas sagatavotu reformu plānu. Gadījumā, ja šāds plāns nebūs vai būs neapmierinošs, starptautiskie aizdevēji varētu lemt par stingrākiem soļiem attiecībā pret Grieķiju.
Tomēr Deiselblūms piektdien Rīgā atteicās paredzēt tālāku nākotni, sakot, ka „ir ļoti sarežģīti runāt par nākotni, ja mēs nespējam vienoties par četriem mēnešiem”. Tieši četri mēneši ir laiks, kurā 20.februārī līdz jūnija otrajai pusei starptautiskie aizdevēji apņēmās finansiāli atbalstīt Grieķiju. Pēc tam, ja aizdevēji un Grieķija spēs vienoties, būs sarunas par, iespējams, jauna aizdevuma daļas piešķiršanu.
Deiselblūms arī neslēpa, ka arī Grieķijas šobrīd panākto progresu vērtē ļoti piesardzīgi un kā trauslu, tāpēc viņš atturējās atklāt, kādās tieši jomās tas sasniegts. „Nē, es nevaru. Iemesls tam fakts, ka vēlos aizsargāt šo sasniegto progresu un nodrošināt tam veiksmes iespēju. Tāpēc es nestāstīšu detaļas un neatklāšu jomas, kurās ir sasniegts progress, jo tur vēl daudzas lielas, lielas problēmas, kuras vēl jāatrisina,” norāda Eirogrupas vadītājs.
Kritisks bija arī Eiropas Komisijas ekonomikas komisārs Pjērs Moskovisi. Viņš atzina, ka „ir vajadzīga globāla vienošanās, taču mēs esam tālu no tās”. Arī viņš progresu sarunās starp Eirogrupu un Grieķiju vērtēja kā nenozīmīgu un nepietiekamu. Moskovisi norādīja, ka ir vajadzīgas reformas, kas, no vienas puses, ļautu ievērot saistības pret partneriem, no otras puses, sekmētu valsts ekonomisko izaugsmi un radītu jaunas darba vietas.
Savukārt Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi apstiprināja, ka vismaz šobrīd Grieķija vēl var paļauties uz Eiropas Centrālās bankas atbalstu tās komercbanku stabilitātes nodrošināšanā, tomēr arī šī atbalsta pieejamība atkarīga no pašas Grieķijas. „Ārkārtas likviditātes nodrošināšanas pasākumi turpināsies, kamēr Grieķijas bankas būs maksātspējīgas, un kamēr tām būs pietiekams nodrošinājums. Tomēr vienlaikus, ņemot vērā šī brīža situācijas trauslumu, nerimstošu depozītu aizplūšanu un esošo politisko dialogu, gribam pievērst uzmanību tam, ka Grieķijas parādzīmju likmes ir strauji palielinājušās, kas liecina par augstāku nestabilitāti. Attiecīgi – nodrošinājums sarūk,” brīdināja Dragi.
Arī Grieķijas finanšu ministrs Jannis Varufakis atzina, ka neesot cita risinājuma, kā panākt šo vienošanos. Kopumā Grieķija esot gatava veikt reformas, tomēr dažos jautājumos tā vismaz pagaidām negrib piekāpties. Piemēram, attiecībā uz vecuma pensiju sistēmas maiņu. Varufakis atzina, ka pašreizējā sistēma ir par dārgu, tomēr valsts vēl nav politiski gatava kaut ko mainīt šajā nozarē.
Oficiāli Grieķijā tiek uzskatīts, ka ekonomiskā lejupslīde sākās pirms sešiem gadiem. Saucienu glābt valsti no bankrota grieķu politiskie līderi raidījuši 2010.gadā. Sākot no 2010.gada, finanšu problēmās nonākušajai Grieķijai ir piešķirti starptautiskie aizdevumi kopumā 240 miljardu eiro apmērā. Turklāt paralēli naudas atmaksāšanai Grieķijas valstij ir jāspēj uzturēt valsts aparāts un maksāt algas valsts dienestā strādājošajiem.
Grieķijas finanšu problēmas ir tik ievērojamas, ka vairākas reizes ir pieļauts, ka valsts varētu pamest eirozonu. Pašreizējā aizdevumu programma paredz, ka Grieķija līdzekļus atmaksātu 32 gadu laikā.
