Sanāksme notika pirms eirozonas valstu un valdību ārkārtas samita, kas notiek pirmdienas, 22.jūnija, vakarā.
Eirogrupas priekšsēdētājs Jerūns Deiselblūms norādīja, ka starptautiskajiem aizdevējiem vēl detalizēti jāizvērtē Grieķijas jauniesniegtie priekšlikumi, jo laika bija pārāk maz. Tuvāko dienu laikā var tik sasaukta vēl viena eirozonas finanšu ministru sanāksme. Grieķijas valdības jaunos priekšlikumus viņš tomēr nosauca par "iespēju" panākt vienošanos jau šonedēļ.
"Šorīt saņēmām Grieķijas valdības jaunos priekšlikumus. Mēs šo rīcību vērtējam atzinīgi un uzskatām par pozitīvu soli. Bet, ņemot vērā, ka institūcijām bija ļoti maz laika, lai izvērtētu priekšlikumus, tās nevarēja mums sniegt pilnu un padziļinātu vērtējumu. Eirogrupa aicināja institūcijas strādāt cieši kopā ar Grieķijas varasiestādēm, lai nekavējoties iedziļinātos šajos priekšlikumos, izpētītu visas detaļas, izrēķinātu, noskaidrotu, kas ir svarīgākie tālāk speramie soļi. Tas viss tiek darīts, lai, ja iespējams, vēlāk šonedēļ panāktu vienošanos," norādīja eirogrupas priekšsēdētājs Deiselblūms.
"Ja nebūs rekomendāciju un laika kaut kaut ko mainīt drīzāk ir par maz, tad šodienas samitā valstu un valdību vadītāji varēs tikai konsultēties. Šonedēļ ir vēl daudz dienu, lai panāktu vienošanos, ja tas būs nepieciešams. Mums ir princips, ko dēvē par solidaritāti, taču tas nozīmē, ka soļi jāizdara abām iesaistītajām pusēm. Tās ir vienas monētas divas puses," norādaīja Vācijas kanclere Angela Merkele.
"Es domāju, ka gan Francija, gan Vācija zina, ka Grieķijai jāpaliek eirozonā, taču vienlaikus Grieķijai ir jāsniedz priekšlikumi, kas ļautu noslēgt ilgtermiņa vienošanos. Es nevēlos šodien kādu daļēju vai īslaicīgu vienošanos," pauda Francijas prezidents Fransuā Olands.
Kā vēstīts, Grieķijas Centrālā banka nākusi klajā ar paziņojumu, ka, ja Grieķijai neizdosies vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem, tas novedīs pie valsts defolta, izstāšanās no eirozonas un, ļoti iespējams, arī no Eiropas Savienības.
