Dienas notikumu apskats

Starptautiskie kreditori Grieķijai pārskaita 7,5 miljardus eiro

Dienas notikumu apskats

Imantas pedofilam tiesa piespriež 25 gadus ieslodzījumā

Eirogrupa: Pirms padziļināt Eiropas valstu integrāciju, jāsakārto esošā sistēma

Eirogrupa: Pirms padziļināt Eiropas valstu integrāciju, jāsakārto esošā sistēma

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Pirms padziļināt Eiropas valstu integrāciju, vispirms būtu jāsaved kārtībā esošā sistēma. Tā otrdien, 21.jūnijā, Vācijā uzsvēra Eirogrupas priekšsēdētājs Jerūns Deiselblūms.

Šāds paziņojums nāk vien divas dienas pirms gaidāmā referenduma par turpmāko Lielbritānijas palikšanu Eiropas Savienībā (ES). Briseles kuluāros jau ilgstoši tiek pieļauts, ka gadījumā, ja briti nolemj pamest bloku, pārējo valstu vadītāji varētu paziņot par straujāku eirozonas valstu integrāciju. Tomēr viedokļi par to dalās.

Lielbritānija jau ilgstoši ir bijusi starp tām Eiropas valstīm, kas visskeptiskāk izturas pret ciešāku Eiropas integrāciju. Premjers Deivids Kamerons pat ir panācis, ka īpašās vienošanās dokumentā tiek atrunāts, ka arvien ciešākas savienības princips neattiecas uz Apvienoto Karalisti. Šī vienošanās gan stāsies spēkā tikai, ja briti referendumā nolems palikt ES.

Tomēr gadījumā, ja vēlētāju vairākums nobalsos par izstāšanos, tiek pieļauts, ka pārējo valstu vadītāji varētu nākt klajā ar paziņojumu par nepieciešamību ciešāk integrēt bloka sastāvā palikušās dalībvalstis.

Vislielākā mērā tas attieksies uz eirozonu, kuras sastāvā ir arī Latvija, jo šīs valstis jau tā ekonomiski sadarbojas ciešāk nekā pārējās.

Tādēļ Deiselblūma paziņojums par nepieciešamību vispirms stabilizēt eiro un tikai tad domāt par jauniem tuvināšanās soļiem nāk brīdī, kad diskusijas kļūst arvien karstākas.

Izsakoties līdzībās, Deiselblūms mudināja vispirms stabilizēt esošās Eiropas mājas pamatus un tikai tad ķerties pie tās paplašināšanas. “Sakārtosim to, kas mums jau ir,” piebilda eirozonas finanšu ministru sanāksmju vadītājs, sakot, ka ES var veiksmīgi darboties un nest iedzīvotāju gaidītos augļus arī bez pilntiesīgas politiskās savienības.

Par turpmāko notikumu attīstību šajās dienās prāto arī Šveices politiķi. Lai gan šī valsts atrodas ārpus ES, tā ir satraukta, ka Lielbritānijas izstāšanās no bloka var ilgtermiņā kaitēt tās finanšu sektoram. Baidoties no nestabilitātes, daļa no finanšu darījumiem var pārcelties no Londonas uz Cīrihi vai Ženēvu. Tas, visticamāk, radīs īstermiņa ieguvumus.

Tomēr satraukuma laikā var pieaugt arī Šveices franka kurss, jo pašreiz tā ir viena no drošākajām Eiropas valūtām. Bet pārāk augsts maiņas kurss kaitē valsts eksportam un tūrismam.

Tādēļ Šveices Centrālā banka savā paziņojumā sola darīt visu iespējamo, lai noturētu stabilu franku. Saskaņā ar Pasaules Bankas datiem, eksports veido aptuveni pusi no Šveices IKP. Savukārt finanšu sektors vien aptuveni 10%.

Pēdējā laikā ir dzirdami arī dažādu Eiropas politiķu mudināji Lielbritānijas iedzīvotājiem balsot par palikšanu. Tiem pievienojās arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers. Intervijā televīzijas kanālam “Euronews” viņš sacīja, ka bez Lielbritānijas ES nebūtu pilnīga. Junkers arī piebilda, ka bloka diskusijās lieti noder pragmatiska britu pieeja dažādu jautājumu risināšanā.

Referendums par Lielbritānijas izstāšanos vai palikšanu ES notiks ceturtdien, 23.jūnijā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti