Eiropas josta (Euranet Plus)

Par Baltijas energosistēmu sinhronizācijas projektu ar Rietumeiropu

Eiropas josta (Euranet Plus)

EP atbalsta plānu apvienot spēkus ES ārējās robežas aizsardzībai

Eirobarometra aptauja liecina, ka ES prioritāte ir cīņa pret terorismu.

«Eirobarometra» aptauja: Iedzīvotāji par galveno ES prioritāti uzskata cīņu ar terorismu

Cīņai ar terorismu jābūt Eiropas Savienības (ES) galvenajai prioritātei – tā uzskata 82% iedzīvotāju 28 savienības valstīs. Eiropas Parlamenta (EP) pasūtītā "Eirobarometra" aptaujā, kas veikta vēl pirms nesenā terorakta Nicā, izvaicāti gandrīz 28 000 iedzīvotāju par to, kādās jomās viņi sagaida aktīvāku rīcību no ES. Pirmajā pieciniekā līdzās terorisma apkarošanai ir arī cīņa ar bezdarbu, nodokļu krāpšanos, migrāciju un ārējo robežu aizsardzību.

Eirobarometra pētījumā respondentiem visās dalībvalstīs tika lūgts novērtēt ES aktivitāti 15 dažādās jomās, sākot migrācijas un cīņas ar terorismu līdz vides aizsardzībai un dzimumu vienlīdzībai.

Ņemot vērā pēdējā laika teroraktus Eiropā un augošo spriedzi pie ES robežām, nav pārsteigums, ka gandrīz visās dalībvalstīs aptaujātie uzskata – ES būtu jādara vairāk, lai apkarotu terorismu, stāsta EP preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.

"Nākamais, ko cilvēki atzinuši par prioritāti, ir bezdarba mazināšana, tas īpaši attiecas uz jauniešu bezdarbu, jo tas Eiropas Savienībā ir diezgan augsts. Vēl viena lieta ir cīņa pret krāpšanos ar nodokļiem, jo pēdējie notikumi, kā "LuxLeaks" vai Panamas dokumenti, iezīmē, ka ir lielas kompānijas, kas labi dzīvo un ir izdomājušas dažādus mehānismus, lai viņu nodokļi nenonāktu dalībvalstu budžetos," norāda EP pārstāve.

Latvijā gan, atšķirībā no ES vidējā rādītāja, otro vietu prioritāšu sarakstā iedzīvotāju skatījumā ieņem veselība un sociālā drošība.

Kā norāda sociologs, pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, Latvijas iedzīvotāju atbildes lielā mērā atspoguļo vietējo problemātiku.

"Tas arī ir saprotams – ja mums kaut kādas lietas sāp un šķiet aktuālas, varbūt nav pārāk svarīgi, kurš to atrisina. Ja mēs jautājumā prasām, vai Eiropai vajadzētu to risināt, tad loģika saka, ka cilvēks, protams, teiks: "Jā, jā, nu lai viņi risina!". Ja būtu prasīts, vai vietējai valdībai to vajadzētu risināt, atbildes būtu tādas pašas. Ja prasītu, vai vietējai pašvaldībai šo vajag risināt, atkal atbildes būtu plus mīnus tādas pašas," sacīja Kaktiņš.

Šajā kontekstā interesanti, ka Latvijas iedzīvotājus daudz mazāk nekā vidēji Eiropā satrauc ES institūciju iespējamais kūtrums vides aizsardzībā un rūpēs par dzimumu vienlīdzību – ka ES šajās jomās vajadzētu rīkoties aktīvāk, Latvijā uzskata vien attiecīgi 50% un 28% respondentu iepretim 67% un 55% vidēji ES.

Jomas, kurās salīdzinoši mazāk aptaujāto ES iedzīvotāju gaida lielāku aktivitāti no Briseles, ir ārpolitika, lauksaimniecība un industriālā politika.

Kā norāda Znotiņa-Znota, EP uzmanības lokā ir virkne politikas iniciatīvu jomās, ko aptaujātie izcēluši kā prioritātes. Piemēram, lēmums palielināt ES policijas aģentūras „Europol” pilnvaras cīņā ar terorismu un ieviest stingrāku „tukšo patronu” ieroču kontroli un atbalstīt plānu apvienot ES robežu aģentūras FRONTEX un dalībvalstu robežsardzes dienestu spēkus savienības ārējās robežas aizsardzībai.

"Praksē tas izpaudīsies tā, ka dalībvalstīm būs pienākums operatīvi reaģēt un nosūtīt robežsargus uz vietu, kur tas tieši ir nepieciešams. To varēs pieprasīt jebkura valsts," norādīja EP preses sekretāre Latvijā.

Pie pēdējā laika ES līmeņa lēmumiem cīņā ar terorismu jāpieskaita arī nupat apstiprinātie pirmie ES mēroga kiberdrošības noteikumi un ES direktīva par pasažieru datu apmaiņu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti