Eiro zonas finanšu ministri vienojas par ESM tiešu finansējumu bankām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Eiro zonas finanšu ministri ceturtdienas vakarā sanāksmē Luksemburgā vienojās par vadlīnijām, kā izmantot eiro zonas glābšanas fondu Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM) banku glābšanai no bankrota, tieši injicējot tajās jaunu kapitālu. "Tika panākta vienošanās par galvenajām vadlīnijām, kā darbosies ESM," paziņoja Īrijas finanšu ministrs Maikls Nūnans.

"Mēs esam spēruši svarīgu soli .. uz banku savienību, vienojoties par galvenajiem principiem tiešas banku rekapitalizācijas noteikumiem nākotnē," sacīja Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible.

Eiropas Savienība (ES) sākotnēji izveidoja ESM 500 miljardu eiro (351,4 miljardu latu) apjomā finanšu problēmās nonākušu dalībvalstu glābšanai. 2012.gada jūnijā, kad Spānijas bankas šķita tuvu bankrotam, ES nolēma paplašināt ESM darbības diapazonu, lai tas varētu sniegt tiešu palīdzību kredītiestādēm.

Toreiz gan vēl netika noteikts, kā šī tiešā palīdzība tiktu sniegta. Dažas valstis, tostarp Vācija, brīdināja, ka nedrīkst ļaut valstīm vienkārši panākt savu banku glābšanu ar ESM palīdzību bez stingriem nosacījumiem.

"Ja daži domā, ka banka, kurai vajadzīgs kapitāls, vienkārši var vērsties pie ESM, tad tās ir muļķības," ceturtdien sacīja Šoible, kurš raksturoja šādu rīcību kā "pēdējo līdzekli".

Nīderlandes finanšu ministrs un eiro zonas finanšu ministru grupas vadītājs Jerūns Dijselblūms sacīja, ka ESM varēs piešķirt kredītiestādēm ne vairāk kā 60 miljardus eiro (42,2 miljardus latu), kas ir relatīvi mazs apjoms salīdzinājumā ar dažām nesen notikušām banku glābšanām.

Attiecīgajai dalībvalstij arī būs jānodrošina, lai bankai, kas lūdz palīdzību, būtu vismaz 4,5% kapitāla buferis, sacīja Dijselblūms. Jebkurā šādā glābšanā tiks iesaistīti bankas kreditori, ieskaitot noguldītājus, lai pēc iespējas samazinātu izdevumus nodokļu maksātājiem.

Dijselblūms sacīja, ka šis mehānisms "palīdzēs saglabāt eiro zonas stabilitāti", banku glābšanā neuzkraujot papildu parādu slogu valdībām.

ESM loma banku rekapitalizācijā ir saistīta ar Vienoto uzraudzības mehānismu (SSM), par kuru ES līderi vienojās pērn un kas centralizē eiro zonas lielāko kredītiestāžu uzraudzību.

SSM, kas pirmais solis uz banku savienību, ir jāatbalsta ar Vienoto regulēšanas mehānismu (SRM), kurš slēgs bankrotējošas bankas, un ar noguldījumu garantiju sistēmu. Domājams, ka SRM sāks darboties 2014.gada otrajā pusē.

Eiro zonas finanšu ministri arī vienojās pieļaut zināmu elastību ESM izmantošanā, palīdzot bankām tikt galā ar sliktajiem kredītiem, kurus tās uzkrājušas pirms ESM izveidošanas.

Finanšu ministri arī apsprieda nedrošo situāciju divreiz glābtajā Grieķijā, kur valdošās koalīcijas pastāvēšanu apdraud valdības lēmums slēgt sabiedrisko televīzijas un radio kompāniju ERT.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti