Eiro kurss – zemākais deviņu gadu laikā

Eiro valūtas kurss pirmdien ir sasniedzis zemāko līmeni deviņu gadu laikā. Kursa pazemināšanos ir sekmējušas bažas par gaidāmajiem Eiropas Centrālās bankas soļiem, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi. Tostarp netiek izslēgts, ka banka varētu sākt uzpirkt valdību parādzīmes no bankām ar mērķi iepludināt naudu ekonomikā.

Dienas laikā eiro kurss pret ASV dolāru nokrita par 1,2%, sasniedzot 1,18 dolāru atzīmi. Vēlāk gan situācija nedaudz uzlabojās un par vienu eiro jau varēja nopirkt 1,19 dolārus. Pēdējo reizi tik zemu eiro kurss pret dolāru bija nokritis 2006. gadā.

Finanšu analītiķi piemin divus skaidrojumus. Vispirms Eiropas Centrālās bankas prezidents Mario Dragi kādā intervijā deva mājienu, ka banka varētu sākt uzpirkt valstu parādzīmes. Tas tiktu darīts ar mērķi palielināt naudas apjomu Eiropas ekonomikā, kas jau ilgstoši stagnē. Ļoti līdzīgu politiku ir piekopusi gan ASV, gan Lielbritānija, un pēc būtības to salīdzina ar virtuālu naudas drukāšanu.

Līdz šim Eiropas Centrālā banka jau ir veikusi dažādus pasākumus, lai stimulētu bloka ekonomiku. Piemēram, tika noteiktas rekordzemas procentlikmes. Tomēr no pilna apmēra valdības parādzīmju uzpirkšanas Centrālā banka līdz šim ir vairījusies.

Savu artavu ir ieviesusi arī krīze Grieķijā un baumas par Vācijas kancleres Angelas Merkeles gatavību pieļaut Grieķijas izstāšanos no eirozonas. Tomēr vicekanclers Zigmārs Gabriels šis baumas publiski noraidīja, sakot, ka Vācija savu politiku neesot mainījusi un joprojām uzskata, ka visām valstīm būtu jāpaliek eirozonas sastāvā.

Arī Eiropas Komisijas preses sekretāre Annika Breidharta nāca klajā ar līdzīgu paziņojumu. “Pamatlīguma 140. panta 3. rindkopa skaidri nosaka, ka dalība eirozonā ir neatgriezeniska,” saka Breidharta.

Gada nogalē, kad Grieķijas parlamentam nav izdevies ievēlēt jaunu valsts prezidentu un kļuva skaidrs, ka ir jārīko jaunas parlamenta vēlēšanas, Eiropas Savienības ekonomikas un finanšu komisārs Pjērs Moskovisi paziņojumā pauda cerību, ka jebkura jauna Grieķijas valdība respektēs iepriekšējās saistības.

Kā zināms, pastāv bažas, ka ārkārtas Grieķijas vēlēšanās varētu uzvarēt radikālie politiskie spēki, kas sola atteikties no līdz šim piekoptās taupības politikas.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt