Iedzīvotāji - gatavi pielāgoties
Lietuvas galvaspilsēta Viļņa dažas dienas pirms svētkiem un gaidāmajām pārmaiņām ir rosīga un dzīvīga - Viļņas centrālajā ielā, Ģedimina prospektā, netrūkst ne darba gaitās skrienošu, ne arī krāšņi izrotātos veikalus apmeklējošu cilvēku. Lielveikalu skatlogi un reklāmas plakāti liecina par to, ka kaimiņi pārmaiņas gaida pragmatiski, jo it visur nākotnes cenas eiro ir pamanāmas ne sliktāk, kā esošās cenas litos.
To, ka kaimiņvalsts iedzīvotāji pārmaiņas uztver pragmatiski, apliecina arī satiktie garāmgājēji. Ir mazliet žēl, bet pārmaiņas nāks par labu - tā saka uz ielas uzrunātais vīrietis: "Man ir mazliet žēl, bet mums ir nepieciešamas kādas pārmaiņas. Nezinu, protams, sākumā būs arī neērtības, bet pēc kāda laika, domāju, vairs nē. Citās Eiropas Savienības valstīs arī ir eiro, attiecīgi - arī mums būs labāk."
Arī viņam blakus ejošā sieviete piekrīt - centīsimies pielāgoties, un viss būs labi: "Es arī domāju, ka no sākuma, protams, būsim nedaudz nobijušies no pārmaiņām, bet vēlāk mēs centīsimies pierast un pielāgoties."
Vēl kāds garāmgājējs, students, prognozē, ka Lietuva jutīs ieguvumus no eiro dažu gadu laikā, bet iespējamās neērtības saistībā ar naudas maiņu nebūs ilgākas par dažiem mēnešiem:
"Mēs pielāgosimies pietiekami labi dažu gadu laikā, tas nāks mums par labu. Latvija un Igaunija jau ir gluži veiksmīgi pārgājušas uz eiro un, manuprāt, sasniegušas labu progresu ekonomikā."
Jautāts, vai par plānoto eiro ieviešanu un ar to saistītajiem jautājumiem jūtas pietiekami labi informēts, jaunietis saka: "Jā, es uzskatu, ka esmu labi informēts par pašu pārejas procesu un naudas maiņu. Pietiekami labi esmu iegaumējis to, kāda ir lita vērtība pret eiro un līdzīgus jautājumus." Savukārt par ieviešanas procesa iespējamām grūtībām un pārpratumiem students saka: "Iespējams, ka būs kādi pārpratumi vai komunikācijas kļūmes dažus mēnešus, bet skaidrs, ka pēc tam cilvēki pieradīs."
Monētas kals uz vietas
Saruna ar Lietuvas Bankas komunikāciju vadītāju Giedrju Simonaviču palīdz saprast, kāpēc mūsu dienvidu kaimiņi, iespējams, šīs pārmaiņas uztver ar vieglāku sirdi. Stāstot par Lietuvas Centrālās bankas lomu eiro ieviešanas procesā, Simonavičus norāda - Lietuvas iedzīvotājiem par mierinājumu var kalpot fakts, ka Lietuvai nepieciešamās monētas tiks kaltas uz vietas. No bankas viedokļa tas ievērojami vienkāršo loģistiku, piebilst bankas pārstāvis.
"Ja salīdzinām atšķirības Latvijā un Lietuvā, tad skaidrs - viena no galvenajām lietām ir tas, ka mums ir sava monētu kaltuve. Tas diezgan lielā mērā vienkāršo procesu, jo atkrīt daudzas loģistikas problēmas. Visas monētas tiek kaltas Viļņā, no Viļņas tās tiek izplatītas pa visu reģionu. Jāņem vērā, ka monētu apjoms, kas jāizkaļ un jāizplata pa reģioniem, komercbankām, ir iespaidīgs. Šobrīd mūsu monētu kaltuve strādā trijās maiņās, bet jau varam priecāties - ir izkalti aptuveni 90% monētu, viss process norit atbilstoši plānam," norāda Giedrius Simonavičus.
Tiesa, Lietuvas Bankas situāciju no Latvijas atšķir tas, ka pašai Centrālajai bankai paralēli saspringtajam eiro ieviešanas procesam joprojām ir jāveic arī banku uzraudzība, norāda Simonavičus.
"Otra būtiska atšķirība ir tā, ka mēs, atšķirībā no Latvijas Bankas, joprojām veicam arī uzraudzības funkcijas komercbanku sektorā - Lietuvā Centrālajā bankā ir koncentrētas visas funkcijas, attiecīgi mums eiro ieviešanu ir jāapvieno ar banku uzraudzības darbiem. Trīs lielāko banku - "Swedbank", "DNB" un "SEB bank" - uzraudzību īsteno Eiropas Centrālā banka, arī mēs šajā procesā intensīvi piedalāmies. Protams, tādi uzdevumi, kā informācijas kampaņa gulstas uz mūsu pleciem tāpat kā Latvijā. Tāpat arī banknotes mēs saņēmām no ārvalstīm. Tāpēc līdzību ar Latviju tomēr ir vairāk nekā atšķirību," atzīst Giedrius Simonavičus.
Savā ziņā izaicinājums ir tas, ka Lietuvā ir lielāks skaidrās naudas daudzums apgrozībā nekā Latvijā, iedzīvotāju vidū tradicionāli mazāk populāri bijuši elektroniskie maksājumi.
Eiro ieviešana ir laba iespēja šo situāciju uzlabot, saka Giedrius Simonavičus.
"Jā, mēs to izjūtam, ka Lietuva pēc visiem rādītajiem skaidrās naudas lietošanas ziņā apsteidz daudzas valstis. Ja tā iedomājas, apgrozībā ir miljards centu un litu monētu. Latvijā bija mazāk, jo naudas vienības pirktspēja bija lielāka. Tāpat arī banknošu ir vairāk. Tomēr, pateicoties laicīgai informācijas kampaņai no Centrālās bankas un komercbanku puses, ir izdevies aiztaupīt daudz galvassāpju un panākt, ka iedzīvotāji jau laicīgi naudu vairāk uzglabā kontos un cenšas ar to palīdzību norēķināties. Tā rezultātā dažu pēdējo mēnešu laikā naudas daudzums apgrozībā jau ir samazinājies par 33 procentiem. Ja iepriekš mums apgrozībā bija 12 miljardi, tad tagad astoņi, un šis apjoms dramatiski turpina kristies. Cilvēki ieskaita bankomātos, iepērkas, šie apjomi paliek uzņēmumos," skaidro Giedrius Simonavičus.
Mācās no Latvijas un Igaunijas kļūdām
Lietuvieši savā ziņā varbūt pat ir ieguvēji no tā, ka ievieš eiro vēlāk nekā mēs, jo bija iespēja pārņemt pieredzi un mācīties no mūsu kļūdām. Jautājumos, kas skar godīgas eiro ieviešanas kampaņas un sadarbību ar uzņēmējiem, kā arī cenu monitoringu, tas arī ticis aktīvi darīts, atklāj Lietuvas Ekonomikas ministrijas ekonomikas attīstības departamenta pārstāve Asta Aviete.
"Šī gada sākumā tikāmies ar kolēģiem no Latvijas Ekonomikas ministrijas, viņi laipni dalījās ar savu pieredzi par eiro ieviešanu. Faktiski, cenu monitoringa process un kampaņa par godīgu eiro ieviešanu bija balstīta uz labākajiem piemēriem no Latvijas. Arī sadarbības memorands par labu uzņēmējdarbības praksi eiro ieviešanas procesā tika balstīts uz tādiem pašiem principiem kā Latvijā," stāsta Asta Aviete.
Sadarbība ar tirgotājiem un citiem uzņēmējiem mūsu kaimiņiem ir veikusies pat krietni labāk, nekā mums un Igaunijai, atklāj Asta Aviete: "Šobrīd memorandu Lietuvā ir parakstījuši vairāk nekā 4600 uzņēmumi, arī pēc citiem rādītājiem, piemēram, pēc tirdzniecības vietu skaita, rezultāti ir ļoti labi.
Kopumā tiem uzņēmumiem, kuri parakstījuši memorandu, pieder 13 tūkstoši tirdzniecības vietu. Mēs domājam, ka tas ir visai iespaidīgs skaitlis. Šajā ziņā faktiski mēs esam sasnieguši daudz labāku rezultātu nekā Latvija un Igaunija."
Līdzīgi kā Latvijā, arī Lietuvā ar zināmām bažām tika gaidītas iespējamās cenu svārstības, tomēr līdz šim bažas nav piepildījušās, atklāj Ekonomikas ministrijas pārstāve: "Saskaņā ar Statistikas departamenta datiem, šī gada laikā preču patēriņa cenas faktiski ir pat samazinājušās - vidēji par 0,3 procentiem. Savukārt pakalpojumu cenas ir nedaudz palielinājušās - aptuveni par diviem procentiem."
Nav novēroti arī masveidīgi centieni iedzīvoties uz patērētāju lētticības vai neinformētības rēķina, stāsta Asta Aviete: "No augusta līdz novembrim Patērētāju tiesību aizsardzības inspekcija ir veikusi 11 400 pārbaudes, no šī skaita 6,4% gadījumu tika konstatēti pārkāpumi. Visbiežāk, aptuveni pusē no šiem gadījumiem pārkāpums izpaudās kā preces cenas nenorādīšana abās valūtās, savukārt aptuveni 27% gadījumu pārkāpums bija saistīts ar nepareizu vai neprecīzu cenas konvertāciju."
Arī Lietuvas uzņēmēju tikumi nav izrādījušies būtiski atšķirīgi no Igaunijas un Latvijas, tāpēc pastiprinātu uzmanību Lietuvā galvenokārt piesaistīja pakalpojumu sniedzēji, savu kolēģi papildina cits Ekonomikas ministrijas speciālists Mindaugs Pečulis.
"Galvenā uzmanība bija pievērsta tādiem uzņēmumiem, kā frizētavas, restorāni un kafejnīcas - pakalpojumu sniedzējiem. Veikalos un tirgos ir daudz vieglāk - tur ir cenas zīmes un arī kases sistēmas, kur varam pārliecināties, kādu cenu jāmaksā patērētājiem," norāda Mindaugs Pečulis.
Lietuvas ziemeļu reģionos - eiro jau realitāte
To, ka Latvijas pievienošanās eirozonai palīdzēja arī Lietuvai, neslēpj viens no galvenajiem šī procesa dalībniekiem - Lietuvas finanšu ministrs Rimants Šadžus. Tiesa, viņš norāda, ka politiķi par labu šim lēmumam izšķīrušies jau agrāk.
"Es nevarētu to viennozīmīgi teikt par Lietuvas politiķiem, jo jaunā valdība, kas nāca pie varas 2012.gada beigās, pēc vēlēšanām attiecībā uz pievienošanos eirozonai bija ļoti izlēmīga. Formālo lēmumu pieņēma premjerministrs, Centrālās bankas vadītājs un Eiropas Savienība 2013.gada sākumā. Mēs redzējām Latvijas piemēru un, protams, citu Baltijas valstu piemērs bija nozīmīgs arguments par labu tam, lai pievienotos eirozonai, cik vien ātri iespējams, tiklīdz izpildām Māstrihtas kritērijus," saka Rimants Šadžus.
Latvijas piemērs visbūtiskāk ietekmējis Lietuvas sabiedrību, norāda Lietuvas finanšu ministrs: "Protams, sabiedrībai kaimiņu pieredze un piemērs ir ļoti nozīmīgi. Tas mums ļoti palīdzēja. Igaunija ir mazliet tālāk, bet Latvija ir pavisam blakus Lietuvai, cilvēki no Paņevežas dodas uz Bausku un otrādi."
"Cilvēki Lietuvas ziemeļu reģionos jau tagad realitātē zina, kas ir eiro. Valstī, kurai ir bijusi sava nacionālā valūta, cilvēkiem ir svarīgi aptaustīt valūtu, kura kļūs par nacionālo naudu uz ilgu laiku," klāsta Sadžus.
Ministra teiktais vienlaikus liecina - arī mainīgie ģeopolitiskie apstākļi, visticamāk, ir palīdzējuši savu viedokli mainīt svārstīgajiem un nepārliecinātajiem, jo skaidrāk nekā jebkad agrāk Lietuva ir apjautusi, ka vēlas būt neapstrīdama demokrātiskās Eiropas sastāvdaļa. Iespējams, tieši tāpēc Lietuvas iedzīvotāju atbalsts eiro jau ir augstāks nekā pirms gada Latvijā un pārliecinoši pārsniedz pusi.
Jau vēstīts, ka Lietuva no 1.janvāra kļūs par 19.eirozonas valsti. Lietuva eirozonā mēģināja iestāties jau pirms vairākiem gadiem, taču tolaik valsti no šī soļa šķīra dažu procentpunktu neatbilstība Māstrihtas kritērijiem. Sākoties krīzei, Lietuva jau būtiski no tiem atpalika. Pirmā no Baltijas valstīm eirozonai 2011. gadā pievienojās Igaunija, bet 2014. gada sākumā – Latvija.
