Ir pēcpusdiena Kijivas centrā, Sofijas laukumā. Pēdējās gaišās stundas pirms tumsas ierašanās. Līdzās pret lodēm un šķembām pamatīgi nopakotam piemineklim laukuma vidū atturīgi laistās Kijivas galvenā egle.
Šogad tai simbolisks nosaukums – Neuzvaramības egle. Uzstādīta kara laikā, bez krāšņām rotām un gaismiņām, toties ar baltiem miera baložiem un to valstu karodziņiem, kas karā pret iebrucēju atbalsta Ukrainu. Augstu zaros – balta baloža astē – arī Latvijas karodziņš.
"Vienu vēlēšanos, es domāju, ka visi vēlas šobrīd. [Tā ir], lai Ukrainā būtu miers!" saka Mila, jauna sieviete, kura atvedusi savu dēlu apskatīt pilsētas eglīti.
Par šā gada svētkiem viņai grūti runāt. Asaras plūst pār vaigiem. Ziemassvētki šogad viņu ģimenē ienāks agrāk, un tā ir viena no ļoti, ļoti daudzajām izmaiņām, ko viņu dzīvē viesis 24. februāris.
"Nē, mēs nesvinēsim 7. datumā [7. janvārī], mēs svinēsim rīt saskaņā ar Gregoriāņu kalendāru, mēs nesaistīsimies ar Krieviju," saka Mila, atzīstot, ka tā būs pirmo gadu.
Pie eglītes dzīvība kūsā, nāk darba kolektīvi, lai kopīgi nobildētos. Daudzas ģimenes ar bērniem. Pēkšņi debesis pāršķeļ gulbju kāsis, kas skaistā lokā pārlido Sofijas laukumu
Jelena: "O, skatieties! Gulbji?! Zosis?! Pirmo reizi kaut ko tādu redzu!....Pilsētas centrā.."
Latvijas Radio: "Tam uz laimi vajadzētu būt."
Anna: "Jā."
Arī Anna ar savu mammu Jeļenu un meitiņu ir atnākušas nobildēties pie pilsētas galvenās eglītes. "Noskaņojums – ne īpaši labs, pieklājīgi sakot. Ar elektrību ir slikti. Divreiz dienā dod," stāsta Jeļena. "Pa trīs, pa četrām [stundām dienā] dažreiz ir, esam jau pieraduši, ka tik viss pārējais būtu. Pielāgojamies, lampiņas ir, uzlādējamies.. Gaidam šī kara beigas."
"Nē, mēs negaidam beigas. Mēs zinām, kā to izbeigt! Vienkārši mums ir jādod iespēja uzvarēt, un, lai to izdarītu, mums ir vajadzīgi ieroči. Es domāju, ka mēs visi esam gatavi paciest šādu ziemu, mēs zinam, ka nekas labāks nebūs... bet mēs gribam, lai mūsu karavīri tam pieliek punktu. Viņi var," piebilst Anna.
Anna un viņas mamma stāsta, ka nav reliģiozas, taču bērnam svētkus organizēs 25. decembrī, nevis 7. janvārī, kad Ziemassvētki iekrīt pēc vecā kalendāra, kuru ievēro arī Krievijas pareizticīgā baznīca.
Arī ģimenes paziņas šogad Ziemassvētkus svinēšot agrāk, lai tie nesakristu ar Krievijas svētkiem. "Jā, mums galvenais ir, lai viss ir ne tā, kā ir viņiem," piebilst Jeļena.
Gadu miju ģimene sagaidīs ar vienu vienīgu vēlēšanos. "Uzvaru un neko citu, lai tas viss ātrāk beigtos," saka Jeļena.
Līdzīgs noskaņojums ir arī Sergejam, kurš ar kolēģiem pulcējas pie eglītes. "Paldies, Dievam, ka, neskatoties uz visu pa perimetru apkārt notiekošo, ir iespējams stāvēt pie eglītes un priecāties par to," teic Sergejs. "Mums ir viena vēlēšanās uz visiem. Lai ātrāk būtu miers un uzvara."
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
