ĪSUMĀ:
- Kopš 2011.gada Sīnaja pussalā pieaugusi vardarbība – Ēģiptes spēki cīnās ar kaujiniekiem.
- Sīnāja pussalas ziemeļu daļa pasludināta par slēgtu militāro zonu, tādēļ ir grūti iegūt informāciju par tur notiekošo.
- „Human Rights Watch” ziņojums: Ēģiptes spēki un arī kaujinieki atbildīgi par noziegumiem pret cilvēci.
- Kopš konflikts 2013.gadā saasinājies, desmitiem tūkstoši iedzīvotāju piespiedu kārtā izlikti no mājām vai aizbēguši kara dēļ.
Sīnāja pussala, kas robežojas ar Izraēlu un Gazas joslu, ir bijusi vēsturiski marginalizēta teritorija, ko no pārējās Ēģiptes atdala Suecas kanāls.
Pussalas ziemeļu daļā dzīvo aptuveni pusmiljons cilvēku, un pēc ilggadēja prezidenta Hosni Mubaraka gāšanas 2011.gadā reģions ieslīdzis arvien lielākā haosā. Vardarbība vēl vairāk pastiprinājusies pēc tam, kad divus gadus vēlāk tika gāzts prezidents Mohameds Mursi.
Savā starpā karo Ēģiptes valdības spēki un policija, kas cenšas iznīcināt kaujiniekus, no kuriem daļa saistīta ar "Islāma valsti".
Līdz šim liela mēroga militārs uzbrukums pussalā esošos kaujiniekus gan nav spējis sagraut. Valdība Sīnāja pussalas ziemeļu daļu ir pasludinājusi par slēgtu militāro zonu, tādēļ ir grūti iegūt informāciju par tur notiekošo.
Jauns starptautiskās cilvēktiesību aizsardzības organizācijas „Human Rights Watch” ziņojums atklājis, ka Ēģiptes bruņotie spēki un arī kaujinieki bijuši atbildīgi par noziegumiem pret cilvēci, kas pastrādāti Sīnāja pussalā. Daži no valdības spēku un kaujinieku izdarītajiem pārkāpumiem esot klasificējami kā kara noziegumi, un to plašais un sistemātiskais raksturs varētu būt raksturojams kā noziegumi pret cilvēci.
Organizācijas pārstāvis Amrs Magdi skaidroja, ka valdība vainojama vairākās nelikumīgās darbībās.
„Mēs noskaidrojām, ka Ēģiptes armija, policija un valdībai lojālie kaujinieki vainojami simtiem civiliedzīvotāju patvaļīgā arestēšanā un to pazušanā. Viņi tikuši turēti aizdomās par kaujinieku atbalstīšanu.
Daudzi no šiem cilvēkiem ieslodzījumā ļoti sliktos apstākļos bez jebkādu apsūdzību izvirzīšanas pavadījuši vairākus mēnešus vai pat gadus,” stāstīja Magdi.
Kopš konflikts 2013.gadā saasinājies, desmitiem tūkstoši iedzīvotāju piespiedu kārtā tikuši izlikti no savām mājām vai aizbēguši kara dēļ. Tāpat Ēģiptes valdība arī tiek apsūdzēta par iespējamu nelegālu gaisa un sauszemes uzbrukumu īstenošanu, nogalinot nenosakāmu skaitu civiliedzīvotāju.
Vēl janvārī Ēģiptes prezidents Abdelfatahs al Sisi kādā intervijā skaidroja, ka Ēģiptē nekādu politieslodzīto nav un valsts vienkārši cenšas tikt galā ar ekstrēmistiem, kas iedzīvotājiem cenšas uzspiest savu ideoloģiju.
Savukārt kaujinieki, kas cīnās pret valdību, esot nolaupījuši, spīdzinājuši un nogalinājuši simtiem Sīnāja pussalas iedzīvotāju. Ziņojumā teikts, ka pakāršana un pēršana ir bijuši tikai daži no sodiem, kas īstenoti un neatbilst starptautiskiem standartiem.
Gan uz kara noziegumiem, gan noziegumiem pret cilvēci neattiecas nekādi noilguma termiņi, uzsvērusi organizācija, tādēļ šo noziegumu īstenotājus var saukt pie atbildības starptautiskos tribunālos.
