Ietekmīgais Ēģiptes armijas komandieris Abdelfatahs al Sisi pie varas nāca 2013. gadā pēc tam, kad no amata tika gāzts pirmais demokrātiski ievēlētais valsts prezidents Mohameds Morsi. Šim militārajam apvērsumam sekoja arī aktīva vēršanās pret Mohameda Morsi pārstāvēto, valstī vecāko un lielāko islāmistu politisko partiju „Musulmaņu brālība”, kā arī dažādām pilsoniskās sabiedrības grupām. Tas novedis pie simtiem cilvēku bojāejas, kā arī tūkstošiem aktīvistu aizturēšanas un ieslodzīšanas. Reaģējot uz šiem notikumiem, tā brīža ASV prezidents Baraks Obama pieņēma lēmumu uz laiku apturēt militāro palīdzību Ēģiptei un attiecības abu valstu starpā ievērojami pasliktinājās.
Taču pagājušā gada ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņas laikā pašreizējais ASV vadītājs Donalds Tramps paziņoja, ka Ēģiptes prezidents ir spēlējis ļoti nozīmīgu lomu ilgstošajā cīņā pret terorismu Sīnāja pussalā. Pirmo reizi tiekoties ar Ēģiptes vadītāju pagājušā gada septembrī, Donalds Tramps savu kolēģi nosauca par fantastisku cilvēku, kurš patiešām ir pārņēmis kontroli pār savu valsti. Pēc viņa vārdiem, ievēlēšanas gadījumā Savienotās Valstis būs ne tikai lojāls draugs un ne tikai vienkārši sabiedrotais, uz kuru Ēģipte var paļauties. Savukārt al Sisi izteicās, ka Tramps dziļi izprot situāciju Tuvajos Austrumos, jau vēlāk paužot pārliecību, ka, bez šaubām, Donalds Tramps būs lielisks ASV prezidents un vadītājs. Iespējams, ka tieši šī iemesla dēļ tieši Abdel Fatahs al Sisi bija pirmais arābu valsts līderis, kurš apsveica Trampu ar ievēlēšanu amatā.
Pēc abu prezidentu telefonsarunas tūlīt pēc Trampa inaugurācijas Baltā nama preses pārstāvja Šona Spaisera paziņojums liecināja, ka abu valstu attiecībās pārmaiņas ir gaidāmas:
"Donalds Tramps uzsvēra, ka Savienotās Valstis ir uzticīgas divpusējās attiecībām, kas gadu desmitiem ir palīdzējušas pārvarēt dažādos izaicinājumus reģionā. Prezidents ir solījis turpināt militāro palīdzību Ēģiptei un cieši sadarboties ar šo valsti, lai šī palīdzība uzlabotu Ēģiptes spējas cīņā pret terorismu. Prezidents arī atzinīgi novērtēja prezidenta al Sisi drosmīgos soļus, pārvarot ekonomiskos izaicinājumus, un piedāvāja apspriest veidus, kā ASV varētu palīdzēt ekonomisko reformu īstenošanā."
Tagad, ierodoties Vašingtonā pirmajā valsts vizītē kopš Trampa stāšanās amatā, al Sisi pamatoti cer, ka iepriekš visai saspīlētās attiecības ar Savienotajām Valstīm tiešām varētu uzlaboties. Ne velti Ēģiptes tēla spodrināšanai ir nolīgtas vairākas amerikāņu domnīcas un lobiju kompānijas. Jau tūlīt pēc Trampa uzvaras pērnā gada vēlēšanās
Ēģiptes prezidents pauda cerību, ka ASV un Ēģiptes attiecībās tiks iepumpēta jauna dzīvība un pastiprināta sadarbība, kas būs abu valstu iedzīvotāju interesēs. Turklāt, kā norāda Rietumu prese, šādas cerības varētu pastiprināt fakts, ka tagad Vašingtonā pie varas ir cilvēks, kuram patiesi vairāk interesē cīņa ar terorismu un ekonomiskā sabiedrība, nevis bakstīšana acīs par cilvēktiesību pārkāpumiem.
Kā norādījis Starptautiskās krīzes grupas Ziemeļāfrikas vadītājs Issandrs el Amrani, al Sisi vizīte ASV ir arī lielisks iemesls Ēģiptei nodrošināt daudz nozīmīgāku lomu Savienoto Valstu stratēģijā Tuvajos Austrumos. Šeit īpaši jānorāda, ka Ēģipte ir viena no tikai divām arābu valstīm, kurai ir miera līgums ar Izraēlu, un tā vienmēr ir spēlējusi nozīmīgu lomu dažādās ASV reģionālajās aliansēs, apmaiņā pret to ikgadu saņemot 1,3 miljardus dolāru lielu militāro palīdzību. No otras puses, Issandrs el Amrani norāda, ka Donalds Tramps līdz šim ir paudis vēlmi īpašu uzsvaru likt uz Irāku un Sīriju, kur Ēģiptes ietekme gan ir visai ierobežota. Citi eksperti norāda, ka par spīti saņemtajam finansiālajam atbalstam un pašas Ēģiptes apgalvojumiem par nozīmīgo lomu cīņā pret grupējumu „Islāma valsts”, Ēģiptes centrālā valdībai ne visai veiksmīgi izdodas kontrolēt situāciju Sīnāja pussalā, kur „Islāma valsts” pozīcijas ir pat uzlabojušās.
Pirms gaidāmās vizītes vairāki ASV senatori ir ierosinājuši nākt klajā ar abu partiju izstrādātu rezolūciju Ēģiptes atbalstam, vienlaicīgi pieprasot izbeigt pilsoniskās sabiedrības grupu apspiešanu. Tāpat tiks pieprasīts, lai tiktu atbrīvota ēģiptiešu izcelsmes labdarības organizācijas vadītāja Aja Hejazi. Bezpajumtniekiem bērniem veltītās nevalstiskās organizācijas vadītāja Hejazi ieslodzījumā atrodas kopš 2014. gada un tiek apsūdzēta par cilvēku kontrabandu. Spriedums viņas lietā gaidāms 16. aprīlī. ASV administrācija ir paziņojusi, ka cilvēktiesību jautājumi tiks risināti privātā un daudz diskrētākā veidā, jo tieši tas esot veids, kā šādus jautājumus risināt efektīvi.
