Jau vairākas dienas Ēģiptē spēkā ir ārkārtas stāvoklis un daudzviet ieviesta komandantstunda no saulrieta līdz saullēktam. Šo komandantstundu pārkāpj vien policijas vienības un pilsoņu brīvprātīgās patruļas, kas bieži vien pārbauda garām braucošo šoferu dokumentus. Ēģiptes varas iestādes gan paudušas apņēmību aizliegt šādas patruļas, jo par tām ne reizi viens saņemtas sūdzības no ārvalstu žurnālistiem, kas sūdzas par vardarbīgo attieksmi un laupīšanu. Par ieviesto komandantstundu žēlojas gan uzņēmēji, gan tirgotāji, gan taksisti, taču daudzu kafejnīcu īpašnieki izlēmuši pārvietošanās aizliegumus ignorēt, lai nezaudētu klientus.
Lai arī situācija vismaz galvaspilsētā Kairā liekas nedaudz mierīgāka, savus pirmos komentārus par pagājušajā nedēļā valsti pārņēmušo vardarbību sniedzis arī armijas virspavēlnieks ģenerālis Abdel Fatahs al Sisi, kurš paziņojis, ka vairs neierobežos savus spēkus, lai pretotos tiem uzbrucējiem, kuri vēlas sagraut Ēģipti. Al Sisi, kurš bija viens no jūlija sākuma militārā apvērsuma vadītājiem, vienlaicīgi norādījis, ka spēka lietošana pret uzbrucējiem nenozīmē to, ka armija vēlas pārņemt varu valstī.
Pēc ģenerāļa vārdiem, Ēģiptes tautai ir tiesības pašai izvēlēties savus vadītājus, bet armijas uzdevums ir tikai aizsargāt šo izvēli. „Es gribētu uzsvērt, ka gods aizsargāt cilvēku izvēli mums, un arī man personiski, ir daudz dārgāks, nekā gods vadīt šo valsti. Dieva priekšā es zvēru, ka daudz pagodinošāk man ir aizstāvēt cilvēku gribu, viņu brīvību izdarīt izvēli un viņu tiesības dzīvot kā viņi grib. Es reiz teicu: ja ēģiptieši vēlēsies izmainīt pasauli, viņi to izdarīs. Un tagad jūs vēlaties uzbūvēt jaunu Ēģipti un jaunu nākotni. Jūs to izdarīsiet un padarīsiet Ēģipti par visas pasaules māti. Ēģipte būs tikpat liela kā pasaule!” teica al Sisi.
Lai apspriestu radušos situāciju Ēģiptē un spriestu par turpmākajām attiecībām ar šo valsti, pirmdien Briselē tiekas visu 28 ES dalībvalstu pārstāvji. ES iepriekš bija solījusi piešķirt Ēģiptei piecu miljardu eiro lielu palīdzību, taču tagad šis piedāvājums var tikt mainīts. Kā svētdien kopīgā paziņojumā norādīja Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs un Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barozu, ēģiptiešu aicinājumus pēc demokrātijas un pamattiesībām nedrīkst par zemu novērtēt, vēl jo vairāk nav pieļaujama šo vēlmju aizskalošana ar asinīm.
Taču vardarbība Ēģiptē nemazinās un tiek saņemtas arvien jaunas ziņas par asiņainiem incidentiem. Tā svētdien tika ziņots par 36 cietumnieku bojāeju. Lai arī varas iestādes uzsver, ka cilvēki tikuši nogalināti brīdī, kad viņi mēģinājuši izlauzties no ieslodzījuma vietas, „Musulmaņu brālība” apgalvo, ka šī bijusi aukstasinīga militārā apvērsuma pretinieku slepkavība.
Savukārt pirmdienas rītā Sinaja pussalā uzbrukumā dzīvību zaudējuši vismaz 24 ēģiptiešu policisti. Uzbrukums diviem policistu autobusiem noticis netālu no Gazas sektora pilsētas Rafahas. Sinaja pussala tiek uzskatīta par dažādu teroristu patvēruma vietu un situācija šajā reģionā ir pasliktinājusies jau kopš ilggadējā prezidenta Hosni Mubaraka gāšanas 2011. gadā.
