Plānots, ka pēc referenduma notiks jaunās varas vēlēšanas.
Pirmā referenduma diena Ēģiptē par jauno Konstitūciju sākas ar neslēptām bažām par drošību. Raidorganizācija „Al Jazeera” ziņo, ka jau divas stundas pirms balsošanas iecirkņu atvēršanas bumbas sprādziens nograndis pie tiesas ēkas attālā Gizas reģionā. Iekšlietu ministrija medijiem klāsta, ka kārtības uzraudzīšanai norīkoti vairāki simti tūkstoši policistu, vairāk nekā simts kaujas un centrālās drošības vienību.
Vēl pēdējās dienas pirms referenduma Kairas ielās izgājuši gāztā prezidenta Muhameda Mursi atbalstītāji, kuri arī paziņojuši, ka referendumā nepiedalīsies. Arī gāztā Mursi vadītā Musulmaņu brālība, kura tagad pasludināta par teroristisku organizāciju un kuras biedri lielā skaitā ieslodzīti cietumos, aicinājusi ēģiptiešus referendumu boikotēt. Taču pietiekams dalībnieku skaits tautas nobalsošanā par jauno Konstitūciju ir arī viens no pagaidu valdības svarīgākajiem mērķiem, jo tas arī starptautiskās sabiedrības acīs referendumam piešķirtu lielāku uzticamību. Varas iestādes lēš, ka pie balsošanas urnām šajās dienās vajadzētu doties vairāk nekā 50 miljoniem iedzīvotāju.
Rietumu žurnālisti, kuri šajās dienās strādā Kairā, ziņo, ka vietējos medijos izvērsta spēcīga un vienpusēja kampaņa par referendumu, ko pagaidu valdība raksturo, kā jaunas ēras sākumu demokrātijai Ēģiptē, kas ļaus veidot arī jaunas un modernas institūcijas pēc bijušā prezidenta Muhameda Mursi gāšanas no varas krēsla.
Tomēr konstitūcijas projekts jau izpelnījies asu kritiku no sekulāri noskaņoto kustību un cilvēktiesību aktīvistu puses, jo tā paredz saglabāt armijas lielo ietekmi un privilēģijas arī vērsties pret opozīciju, kā arī valstī būs aizliegtas jebkādas politiskās partijas, kurām ir reliģiskas saknes.
Šī jau būs trešā reize pēdējos trīs gados, kopš Arābu pavasara, kad Ēģiptes sabiedrība dodas pie balsošanas urnām, lai izteiktu viedokli par Konstitūciju.
Šo jauno konstitūciju, par kuru savu viedokli balsstiesīgie ēģiptieši izteiks tagad, ir izstrādājusi pagaidu valdības izveidotā īpašā komisija. No visiem 50 komisijas locekļiem tikai divi pārstāvēja islāmistu partijas.
Plānots, ka pēc referenduma Ēģiptē notiktu jaunās varas vēlēšanas. Ēģiptes armijas virspavēlnieks Abdels Fatahs as Sisi jau iepriekš paziņojis, ka kandidēs uz prezidenta amatu, ja "tauta" to prasīs un militārās aprindas izteiks viņam atbalstu.
Pirmais demokrātiskās vēlēšanās ievēlētais Ēģiptes prezidents Muhameds Mursi tika gāzts aizvadītā gada jūlijā armijas apvērsuma ceļā un tagad pret viņu jau sākta tiesvedība par līdzdalību opozīcijas protestētāju nogalināšanā, kā arī par izlaušanos no cietuma vēl 2011.gadā, kad sacelšanās laikā pret toreizējo Ēgiptes līderi Hosni Mubaraku no ieslodzījuma vietas izbēga ieslodzīti islāmisti.
Par notikumiem Ēģiptē un īpaši par izrēķināšanos ar Musulmaņu brālību bažas padusi gan ASV, gan Eiropas Savienība, kas pastiprināti seko līdzi notikumiem Ēģiptē arī šajās referenduma dienās.
