Kaut gan ir maz šaubu, ka trīs gadu laikā trešajā referendumā par Ēģiptes konstitūciju tās jaunais variants ir apstiprināts, galvenais jautājums ir - cik liela bija balsotāju aktivitāte. Armijai, kas pirms pusgada gāza islāmistu prezidentu Mohamedu Mursi no Musulmaņu brālības, augsta aktivitāte ir nepieciešama tēla stiprināšanai gan starptautiskās sabiedrības acīs, gan iekšpolitiski. Šogad gaidāmas arī prezidenta vēlēšanas, un uz amatu varētu kandidēt armijas komandieris ģenerālis Abdelfatahs al Sisi, kas vadīja Mursi gāšanu. Viņš nesen paziņoja, ka to darīs, ja tauta to vēlēsies.
Piemēram, referendumā 2012.gada decembrī, kad pie varas vēl bija Mursi, konstitūcija tika apstiprināta ar 64% atbalstu, bet aktivitāte bija vien 33%. Ēģiptes Augstākās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Nabils Salibs valsts televīzijā pavēstīja, ka šoreiz balsotāju aktivitāte bijusi augstāka nekā iepriekšējās balsošanas reizēs, tomēr precīzus skaitļus nosaukt viņš atteicās, ziņo aģentūra "Associated Press". Rezultāti varētu tik izziņoti piektdien.
Valsts televīzija ziņo, ka, saskaņā ar provizoriskajiem datiem, referendumā piedalījušies puse balsstiesīgo, un jauno konstitūciju atbalstījuši vairāk nekā 90%. Līdzīgi izteikusies kāda augsta iekšlietu ministrijas amatpersona, paužot, ka aktivitāte varētu pārsnieg 55%, vēsta „Reuters”.
Tajā pašā laikā aktivitāte bijusi zema vietās, kurās atbalstu bauda Musulmaņu brālība, ko pagaidu valdība pasludinājusi par teroristisku organizāciju un kuras biedri lielā skaitā ieslodzīti cietumos. Tā aicināja referendumu boikotēt. Kaut gan pēdējos mēnešos daudz ziņotas par sadursmēm starp Mursi pārstāvētās Musulmaņu brālības atbalstītājiem un pretiniekiem un drošības spēkiem, otrā balsošanas diena trešdien lielākoties bijusi mierīga. Pirmajā dienā - otrdien - sadursmēs gāja bojā deviņi cilvēki. Referenduma dienās par tā traucēšanu tikuši aizturēti vairāk nekā 400. Piemēram, Mursi piekritēji bloķēja metro staciju Kairas piepilsētā, apturot dažus vilcienus, bet viņus ātri izklīdināja policija. Kārības nodrošināšanai valstī bija norīkoti milzu drošības spēki - aptuveni 160 tūkstoši karavīru un vairāk nekā 200 tūkstoši policistu.
Jaunā konstitūcija būtiski mainījusi iepriekšējo, Mursi laikā pieņemto pamatlikumu, kas tika kritizēts kā pārāk balstīts islāmā. Jaunais pamatlikums paredz, ka islāms vēl arvien ir valsts reliģija, tomēr pastāv absolūta ticības brīvība un reliģiskās minoritātes ir aizsargātas.
Politiskās partijas nevar tikt veidotas uz rases, dzimuma vai reliģijas pamata, un pēdējais punkts noteikti attiecināms uz nu jau aizliegto Ēģiptes Musulmaņu brālību - tā savulaik izveidoja Brīvības un taisnīguma partiju, kas pārliecinoši uzvarēja pirmajās parlamenta vēlēšanās. Prezidents var atrasties amatā divus četru gadu termiņus un parlaments var viņu atcelt no amata.
Bet pamatlikums arī paredz, ka nākamajos astoņos gados aizsardzības ministru iecels armija, un tai arī būs pilnvaras tiesāt civiliedzīvotājus par uzbrukumiem bruņotajiem spēkiem. Tādēļ arī šis konstitūcijas projekts izpelnījies kritiku no sekulāri noskaņoto kustību un cilvēktiesību aktīvistu puses, jo paredz saglabāt armijas lielo ietekmi un privilēģijas.
