Ēģiptes varas iestādes trešdien deva rīkojumu policijai atbrīvot vismaz divus Kairas laukumus, kuros jau ilgāku laiku sēdošas protesta akcijas bija sarīkojuši gāztā prezidenta Mohammeda Mursi atbalstītāji. Drošības spēku un protestētāju starpā izcēlušās asas sadursmes un, kā liecina jaunākā informācija, dienas laikā šajos konfliktos dzīvību zaudējušo skaits ir sasniedzis vismaz simtu. Pēc islāmistu kustības „Musulmaņu brālība” sniegtajām ziņām bojā gājušo skaits ir vairākas reizes lielāks, bet ievainoto skaits mērāms tūkstošos. Bojā gājušo vidū ir arī „Musulmaņu brālības” politiskā spārna „Brīvības un taisnīguma partijas” līdera Mohammeda Beltagi meita, kā arī britu televīzijas sabiedrības „Sky News” operators Miks Dīns.
„Musulmaņu brālība” notiekošo demonstrantu izdzenāšanu nosaukusi par asinspirti, kuras mērķis ir iznīcināt jebkādu opozicionāru viedokli. Lai arī Ēģiptes varas iestādes bija pilnībā apturējušas vilcienu satiksmi Kairā, lai nepieļautu protestu izplatīšanos ārpus galvaspilsētas, šodien Mohammeda Mursi atbalstītāji iesaistījušies sadursmēs ar drošības spēkiem arī Aleksandrijā, Suecā, Assiutā un citās pilsētās. Protestētāji vēršas pret valdības ēkām, dedzinot arī policijas transportu. Cilvēku upuri reģistrēti arī šajās pilsētās.
Lai mēģinātu iegūt kontroli pār situāciju valstī, pagaidu varas iestādes ir izsludinājuši Ēģiptē ārkārtas situāciju, kas būs spēkā mēnesi. Televīzijā pārraidītā paziņojumā arī pastāstīts, ka armijai ir dots rīkojums doties palīgā policijai un mēģināt atrisināt pašreizējo krīzi, aizsargājot valsts un privātos īpašumus, kā arī pilsoņu dzīvību.
Ēģiptē notiekošais jau izsaucis asu starptautisko nosodījumu. Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Ketrīna Eštone pieprasījusi gan ēģiptiešu armijas spēkiem, gan iedzīvotājiem saglabāt savaldību, jo konfrontācija un vardarbība nav veids kā risināt politiskos jautājumus. Pēc Eštones vārdiem Ēģiptes demokrātiskā nākotne ir atkarīga no visu ieinteresēto pušu dialoga par domstarpību pārvarēšanu.
Arī ANO ģenerālsekretārs Bans Kimūns aicinājis ēģiptiešus vairāk koncentrēties uz patiesu un iekļaujošu tautas atkalapvienošanu. Savukārt Turcijas prezidents Abdulla Gils norādījis, ka bruņota vēršanās pret mierīgajiem civiliedzīvotājiem nav attaisnojama, paužot viedokli, ka šādas slepkavības bijušas iespējamas tāpēc, ka daudzas Rietumvalstis atbalstīja jūlija sākumā notikušo militāro apvērsumu un tagad jaunā vara cer uz izsprukšanu sveikā. Gils arī paudis bažas, ka Ēģipte var ieslīgt haosā, kāds pašlaik vērojams arī Turcijas kaimiņvalstī Sīrijā, tāpēc ir nepieciešama nekavējoša starptautiskās sabiedrības iejaukšanās.
Protestētāju asiņainā apspiešana izsaukusi sašutumu arī arābu pasaulē. Irānas vadība brīdinājusi, ka vardarbīgā rīcība un iedzīvotāju slepkavošana var novest pat pie pilsoņu kara Ēģiptē. Arī Jordānijas islāmisti nosodījuši vēršanos pret Mursi atbalstītājiem, aicinot protestētājus tomēr iziet ielās, jo no šiem protestiem būs atkarīga ne tikai Ēģiptes, bet arī visu arābu un musulmaņu nākotne.
