Pirmdien uz protestiem aicinājuši sekulārie un kreiso aktīvisti, pusotru nedēļu pēc demonstrācijām, kurās piedalījās tūkstošiem cilvēku. Protestus izraisījis valdības lēmums atdot Saūda Arābijai divas salas Sarkanajā jūrā. Bet sabiedrības neapmierinātība ar prezidenta Sisi režīmu pēdējā laikā augusi arī citu iemeslu dēļ.
Pirms pirmdien Ēģiptē gaidāmajiem protestiem prezidents Abdelfatahs al Sisi svētdien, 24.aprīlī, uzrunā televīzijā aicināja iedzīvotājus aizsargāt valsti un tās institūcijas. Viņš paziņoja, ka mēģinājumi destabilizēt Ēģipti nebūs sekmīgi, ja nācija būs vienota.
Bijušais armijas komandieris al Sisi pie varas nāca pēc apvērsuma 2013.gada vasarā, kad tika gāzts tā brīža prezidents Mohameds Mursi, kurš kopš tā laika atrodas ieslodzījumā.
Pirms pirmdien gaidāmajām demonstrācijām Abdelfatahs al Sisi paziņoja, ka pret Ēģipti ir sazvērējušies „ļauni” spēki, piebilstot, ka ēģiptiešu atbildība ir „aizsargāt drošību un stabilitāti”.
Visā valstī pirmdien pastiprināta drošībnieku klātbūtne. Karavīri izvietoti Ēģiptes lielāko pilsētu svarīgākajos punktos. Pirms protestiem drošībnieku aģenti aizturējuši vairākus desmitus aktīvistu un žurnālistu.
Ēģiptes iekšlietu ministrs Magdijs Abdels Ghafars savukārt paziņoja, ka „drošības spēki stāsies pretim jebkādiem mēģinājumiem traucēt sabiedrisko kārtību ar ārkārtīgu stingrību”.
Viņš norādīja, ka „nācijas drošība un stabilitāte ir sarkanā līnija, un netiks paciesti jebkādi mēģinājumi tai kaitēt”.
Par spīti tā dēvētajam „pret-protestu” likumam, kas aizliedz varasiestāžu neatļautas demonstrācijas, sekulārie un kreisi noskaņotie aktīvisti aicinājuši uz plašu protesta akciju rīkošanu pirmdien.
Tiešais iemesls ir Ēģiptes valdības plāns nodot Saūda Arābijai divas salas Sarkanajā jūrā. Par vienošanos tika paziņots, kad aprīļa pirmajā pusē vizītē Ēģiptē uzturējās Saūda Arābijas karalis Salmans, kuras laikā viņš solīja miljardiem dolāru vērtu atbalstu un investīcijas Ēģiptei.
Ēģiptes prezidents aizstāvēja lēmumu, uzstājot ka Tirānas un Sanāfiras salas vienmēr atradušās Saūda Arābijas teritoriālajos ūdeņos. Saskaņā ar Sisi teikto, Saūda Arābija 1950. gadā lūdza Ēģipti aizsargāt abas salas no Izraēlas, un tagad Ēģipte nevis atsakās no suverēnajām tiesībām pār salām, bet tās atdod likumīgajiem īpašniekiem.
Šie argumenti nepārliecināja daudzus, kas nav apmierināti ar Ēģiptes pašreizējo kursu. Jau pirms pusotras nedēļas tūkstošiem cilvēku izgāja ielās, lai protestētu pret prezidenta Sisi politiku. Tās bija lielākās demonstrācijas, kopš viņš pārņēma varu pēc militārā apvērsuma.
Pirmdien paredzētie protesti valdību dara vēl jo vairāk bažīgu, jo pirmdien Ēģiptē ir nacionālā brīvdiena, lai atzīmētu Izraēlas karaspēka aiziešanu no Sīnaja pussalas 1982.gadā un tās nonākšanu atpakaļ Ēģiptes kontrolē.
Sabiedrības neapmierinātība ar Sisi politiku pēdējā laikā pieaugusi pēc apsūdzībām par drošības spēku patvaļu. Arī ekonomiskā situācija nav spoža. Bijušais armijas komandieris Sisi kļuva par prezidentu pēc tam, ka armijas apvērsumā gāza islāmistu prezidentu Mohamedu Mursi. Kopš tā laika vairāk nekā tūkstotis cilvēku nogalināti un tūkstošiem nonākuši cietumā, režīmam vēršoties galvenokārt pret Mursi pārstāvēto kustību „Musulmaņu brālība”, kā arī citiem disidentiem.
