EDSO arī nelolo ilūzijas par pamiera ievērošanu Ukrainā, intervijā Vācijas mediju kompānijai “N-tv” atzinis Ukrainas misijas vadītāja vietnieks Alesandrs Hugs.
Viņš pastāstījis, ka situācija reģionā ir samērā mierīga un uguns pārtraukšanas režīmu pārkāpj galvenokārt tikai uz austrumiem no Mariupoles un pie Doņeckas lidostas. Taču abas puses izmanto bruņojumu ar kalibru virs 100 milimetriem, kuram saskaņā ar 12.februārī Minskā panākto vienošanos tur vispār vairs nav jāatrodas.
Hugs atzīmējis, ka tas liecina – smagā bruņojuma atvilkšana aizvien nav pabeigta.
Viņš atturējies vērtēt, kura puse biežāk pārkāpj uguns pārtraukšanas režīmu, jo ir grūti novērtēt, kāpēc sākusies apšaude.
Viņš arī uzsvēra, ka novērotāju darbs separātistu kontrolētajos rajonos ir nopietni apgrūtināts, jo noteikumi neļauj sūtīt neapbruņotus cilvēkus uz zonām, kur viņu dzīvība var būt apdraudēta, turklāt kaujinieki neielaiž novērotājus noteiktos rajonos, īpaši Krievijas pierobežā, kur pēc novērotāju domām, varētu atrasties separātistu loģistikas bāze.
EDSO pārstāvji sestdien arī paziņojuši, ka apdzīvotajā vietā Širokino Doņeckas apgabalā trūkst ūdens, nav apkures un elektrības, ziņo BBC. Novērotāji informējuši, ka cilvēkiem ir nedaudz pārtikas, bet viņi spiesti dzert lietus ūdeni.
Jau ziņots, ka prokrieviski noskaņotie separātisti kontroli par Donbasa rajoniem sāka pārņemt pērn aprīlī drīz pēc tam, kad Krievija anektēja Krimu. Ukraina uzsāka pretterorismu operāciju un kaujās gājuši bojā vairāki tūkstoši cilvēku. Starptautiskā sabiedrība vairākkārt mēģināja panākt mierīgo krīzes noregulējumu. Pēdējā tā dēvētā "Minskas-2" vienošanās panākta 12.februārī un abas puses sāka atvilkt smago bruņojumu no frontes līnijas, tomēr ik pa laikam izskan ziņas par apšaudēm un sadursmēm.
