Misijas pārstāvji gatavojas tikties ar vietējo organizāciju un apdzīvoto vietu pārstāvjiem, uzklausot viņu viedokli par neseno konfliktu. EDSO vajadzību izvērtēšanas misija Armēnijā ierodas vien divas dienas pēc tam, kad par civilās novērošanas misijas izvietošanu reģionā paziņoja arī Eiropas Savienība.
Jau 1994. gadā EDSO izveidoja tā dēvēto Minskas grupu, kuras mērķis bija darboties kā starpniekiem Kalnu Karabahas konflikta risināšanā. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā šī gada sākumā grupas darbs faktiski ir bijis iesaldēts. Pēc pagājušā mēneša Azerbaidžānas īstenotā uzbrukuma un asiņainajām sadursmēm situācija pierobežā kārtējo reizi ir kļuvusi ļoti saspringta, abām pusēm regulāri apsūdzot vienai otru pamiera pārkāpšanā.
Kamēr EDSO vēlas nosūtīt savus novērotājus uz Armēniju, savu misiju ir gatava nodrošināt arī Krievija un tās vadītā Kolektīvās drošības līguma organizācija. Krievijas puse uzskata, ka ar savām misijām Eiropas valstis vēlas mazināt Krievijas iespējas darboties kā starpniecei Armēnijas un Azerbaidžānas konfliktā.
KONTEKSTS:
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu. Reģions starptautiski ir atzīts kā Azerbaidžānas sastāvdaļa, bet to galvenokārt apdzīvo etniskie armēņi.
2020. gada septembrī uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākās smagas kaujas, Azerbaidžānas armijai izdevās atkarot apmēram piekto daļu armēņu spēku iepriekš kontrolētās teritorijas. Karadarbībā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.
Bruņotais konflikts ilga sešas nedēļas un beidzās 2020. gada novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.
