Trešdienas kauju uzliesmojums pie Doņeckas, kad Kijeva apsūdzēja prokremliskos separātistus par smagās artilērijas izmantošanu pret Ukrainas spēku pozīcijām Marinkā, atkal licis pārvērtēt februārī Minskā noslēgtās vienošanās izpildi.
Tāpat kā Kijeva, arī ASV par eskalāciju vainoja Krieviju. Vašingtonā Valsts departamenta pārstāve Marija Harfa sacīja, ka Maskavai ir „tieša atbildība par šo uzbrukumu novēršanu un pamiera režīma ievērošanu”. Viņa paziņoja, ka uzbrukumus Marinkai veikuši Krievijas un separātistu kaujinieku apvienoti spēki, turklāt, izmantojot smagos ieročus, kas, saskaņā ar Minskas vienošanos, bija jāatvelk. Harfa arī brīdināja, ka mēģinājumi sagrābt jaunas Ukrainas teritorijas nozīmēs jaunas sankcijas.
Arī ES gatavajos pagarināt sankcijas pret Krieviju šī mēneša nogalē paredzētajā samitā Briselē. Par to jau iestājušās vairāku kopienas valstu amatpersonas. Arī ASV laikraksts „Wall Street Journal”, atsaucoties uz vairākām augstu stāvošām ES amatpersonām, ziņo, ka sankcijas varētu pagarināt līdz nākamā gada janvāra beigām. ES ir pārliecināti, ka aiz separātistiem stāv Krievija, kaut Maskava apsūdzības allaž noraidījusi.
Arī ceturtdien Krievija paziņoja, ka trauslā ugunspārtraukšanas vienošanās ir „visu laiku apdraudēta”, bet par šo situāciju vainoja Kijevu. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka vienošanās ir apdraudēta, jo Ukrainas varas iestādes „mēģina izvairīties no saviem pienākumiem izveidot tiešu dialogu ar Donbasu,” ar to domājot Maskavas atbalstīto separātistu teritorijas.
Kijeva allaž norādījusi, ka divpusējās sarunās ar separātistiem negrasās iesaistīties.
Runājot par sankcijām, Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs paziņojis, ka gadījumā, ja ES pieņems jaunas sankcijas, Maskava dos „simetrisku atbildi.”
Ņemot vērā, ka pēdējos mēnešos kaujas Ukrainas austrumos kopumā tomēr ir pierimušas, laikraksts „Wall Street Journal” norāda, ka Krievija cerēja mīkstināt ES pozīciju uz to valstu rēķina, kas ieņem mazāk stingru nostāju attiecībā pret Maskavu.
Tomēr trešdienas kaujas pie Marinkas bija intensīvākās kopš Minskas vienošanās parakstīšanas, par apšaudēm tika ziņots arī citviet. Ceturtdien apšaudes esot rimušās. Saskaņā ar Kijevas varasiestāžu ziņoto, kaujās dzīvību zaudēja pieci karavīri, bet separātisti ziņoja par 14 bojā gājušiem kaujiniekiem un pieciem civiliedzīvotājiem.
Ukraina apsūdzēja Doņeckā bāzētos separātistus ar smagās artilērijas un tanku izmantošanu pret armijas pozīcijām netālu esošajā Marinkā. Kijeva paziņoja, ka šāda rīcība piespieda Ukrainas spēkus pie frontes pievilkt smago artilēriju, kas pirms tam bija atvilkta. Arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas novērošanas misija ceturtdienas rītā paziņoja, ka pie Doņeckas pirms kaujām un to laikā novērojusi liela daudzuma smago ieroču pārvietošanu separātistu kontrolētajās teritorijās kontaktlīnijas virzienā.
