Kā uzsver Kijeva, kopš 2014. gada februāra Krievijas Federācija pārkāpusi vairākus cilvēktiesību konvencijas pantus, tostarp tiesības uz dzīvību, necilvēcīgas izturēšanās un spīdzināšanas aizliegumu un tiesības uz taisnīgu tiesu.
Savukārt Krievijas tieslietu ministra vietnieks Mihails Galperins atklāšanas uzrunā tiesai trešdien, 11. septembrī, paziņoja, ka Ukraina nav spējusi iesniegt nekādus pierādījumus par to, ka cilvēktiesību pārkāpumos Krimā būtu iesaistītas Krievijas militārpersonas.
KONTEKSTS:
2014. gadā Krimā notika starptautiski neatzīts referendums, kurā pussalas pievienošanu Krievijai esot atbalstījuši 96,6% Krimas iedzīvotāju. Balstoties uz to, Maskava Krimu oficiāli anektēja.
Kopš 2014. gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos Ukrainas austrumos. Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 13 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.