Gruzija jau 2009. gadā iesūdzēja Krieviju par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpumiem, kas notika gan aktīvās karadarbības dienās no 5. līdz 12. augustam 2008. gadā, gan pēc tam. ECT Lielā palāta spriedumā norādījusi, ka tā var izskatīt to sūdzības daļu, kas attiecas uz periodu pēc pamiera panākšanas, jo tad Krievijas kontrolē nonāca Abhāzija un Dienvidosetija un tā sauktās buferzonas. Kā secinājusi tiesa, Krievija pieļāvusi vairākus pārkāpumus. Pārkāptas tiesības uz dzīvību un brīvu pārvietošanos, nav ievērots aizliegums spīdzināt. Gruzijas iedzīvotājiem liegts atgriezties mājās Abhāzijā un Dienvidosetijā. Gruzīnu ciemos Dienvidosetijā civilpersonas nogalinātas un spīdzinātas, bet mājas – izlaupītas.
ECT prezidents Roberts Spano skaidroja: “Piekopta administratīvā prakse, kas neatbilst Konvencijas 3. pantam. Aptuveni 160 gruzīnu civiliedzīvotāju aizturēšanas apstākļi un pazemojošās darbības, kurām viņi tika pakļauti, izraisot nenoliedzamas ciešanas, ir jāuzskata par necilvēcīgu un pazemojošu izturēšanos.”
Krievijas pienākums tagad veikt adekvātu un efektīvu izmeklēšanu. Tiesas spriedums nav pārsūdzams. Jautājumu par kompensācijām cietušajai pusei parasti risina atsevišķā kārtībā.
Komentējot spriedumu, Krievijas puse norādīja, ka tiesa nav konstatējusi gadījumus, ka Krievijas karavīri būtu pārkāpuši civilo iedzīvotāju tiesības Dienvidosetijā un Abhāzijā pēc 2008. gada 12. augusta. Krievija neesot atbildīga par incidentiem, ko pastrādājuši dienvidosetīnu separātisti, kuri darbojušies paši uz savu roku.
Bet Gruzijas amatpersonas tiesas spriedumu nosaukušas par vēsturisku.
“Tas ir ļoti svarīgi, jo pirmo reizi vēsturē un pirmo reizi citu valstu vēsturē notiek tas, ka Gruzija ir attaisnota no juridiskā viedokļa, valsts ir atzīta par upuri šajā karā, un tas ir ļoti liels sasniegums mūsu valstij, sabiedrībai, mūsu vēsturei un nākotnei,” norādīja Gruzijas prezidente Salome Zurabašvili.
Savukārt Gruzijas ārlietu ministrs Dāvids Zalkaliani atzina: “Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums ir bezprecedenta, starptautiska Gruzijas valsts uzvara. Spriedums spilgti pierāda Krievijas Federācijas atbildību par starptautisko likumu un cilvēktiesību pamatvērtību normu pārkāpumiem 2008. gada augustā Gruzijas un Krievijas kara laikā un pēc tā. Strasbūras tiesas spriedums ir pirmais starptautiskais juridiskais novērtējums Krievijas agresijai pret Gruziju, kurš apstiprina Krievijas vainu par daudziem pastrādātiem noziegumiem.”
Gruzijā cer, kas spriedums kalpos par pamatu, lai turpinātu cīņu par Krievijas okupēto teritoriju atgūšanu. Tas būšot svarīgs ne tikai Abhāzijas un Dienvidosetijas konflikta noregulēšanai, bet arī Piedņestras un Ukrainas gadījumā.
Šī bija jau otrā lieta, ko tiesa Strasbūrā iztiesājusi Gruzijas un Krievijas starpvaldību strīdos. 2014. gadā Lielā palāta atzina, ka Krievija 2006. gadā deportējot pusotru tūkstoti Gruzijas pilsoņu, ir pārkāpusi viņu tiesības. Krievijai uzlika par pienākumu izmaksāt cietušajiem kompensācijas, kopsummā 10 miljonus eiro. Taču Krievija to nav izdarījusi.
ECT rudenī plāno sākt izskatīt Ukrainas un Nīderlandes sūdzību saistībā ar 2014. gada notikumiem Ukrainas austrumos. Janvārī tiesa atzina, ka ir izskatāma Ukrainas prasība pret Krieviju par sistemātiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem Krimā.
KONTEKSTS:
Konflikts starp Krieviju un Gruziju nesākās pēkšņi - nemieri starp Gruziju un tās autonomo teritoriju Dienvidosetiju neskaitāmas reizes pierimuši un atsākušies pēc PSRS sabrukuma. 2008. gada augustā līdz ar vēl vienu Gruzijas mēģinājumu pārņemt kontroli pār separātisko provinci reaģēja arī Krievija. Maskava ieveda savus spēkus Dienvidosetijā un padzina no turienes Gruzijas karaspēku, kā arī okupēja daļu Gruzijas teritorijas.
Oficiāli tas netiek saukts par karu, bet bruņotu konfliktu. Tā aktīvajā fāzē un arī vairākās nedēļās pēc tam dzīvības zaudēja apmēram 400 cilvēki, bet vairāk nekā 100 tūkstoši bija spiesti pamest mājas. Tika nodarīti milzīgi infrastruktūras postījumi un iznīcināti neskaitāmi īpašumi.
2008. gada 12.augustā ar prezidējošās Eiropas Savienības valsts Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī starpniecību tika panākta pamiera vienošanās starp Krieviju un Gruziju.
