Turcija vienmēr noliegusi, ka armēņu slaktiņi, ko 1915.gadā īstenoja Osmaņu impērija, notika ar nodomu iznīcināt armēņu tautu. Tādēļ Turcija norāda, ka tas nav uzskatāms par genocīdu, un arī uzstāj, ka tolaik dzīvību zaudēja pusmiljons armēņu, nevis pusotrs miljons, kā apgalvo Armēnija.
Tiesu process saistībā ar runas brīvību sākās pēc tam, kad turku nacionālistiski kreisais politiķis, Turcijas Patriotiskās partijas vadītājs Dogu Perinčeks 2005.gadā vairākās preses konferencēs un uzrunās Šveicē izteicās, ka „armēņu genocīds ir lieli starptautiskie meli”, kurus aizsāka Turcijas „imperiālistiskie” ienaidnieki.
Viņš vainoja „imperiālistus no Rietumiem un cariskās Krievijas” spriedzes vairošanā Pirmā pasaules kara laikā starp musulmaņiem un armēņiem, lai grautu Osmaņu impēriju, un uzstāja, ka sekojušās slepkavības nebija iepriekš iecerēts mēģinājums likvidēt veselu etnisko grupu.
Šveice ir starp tām vairāk nekā 20 valstīm, kas armēņu slaktiņu ir atzinušas par genocīdu. 2007.gadā Šveices tiesa Perinčeku atzina par vainīgu pēc apsūdzībām par rasu diskrimināciju un musināšanu pret armēņiem. Viņam piesprieda naudassodu.
Perinčeks Šveices tiesas lēmumu pārsūdzēja Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kuras zemāka līmeņa palāta pirms diviem gadiem lēma, ka turku politiķa sodīšana pārkāpa viņa tiesības uz runas brīvību. Šveice un armēņu organizācijas spriedumu pārsūdzēja, un ceturtdien savu lēmumu paziņoja Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta. Tās spriedums vairs nav pārsūdzams un ir saistošs visām 47 Eiropas Padomes dalībvalstīm.
Lielā palāta lēma, ka Šveices tiesas spriedums notiesāt Perinčeku par viņa izteikumiem bija „iejaukšanās viņa tiesībās uz vārda brīvību”. Spriedumā teikts, ka turku politiķa izteikumi „nav uzskatāmi par aicināšanu uz naidu vai neiecietību” un tos „nevar uzskatīt par tik lielu armēņu kopienas cieņas aizskārumu, ka būtu nepieciešama saukšana pie kriminālatbildības”.
Tiesa arī skaidri nošķīra šo jautājumu no holokausta noliegšanas, sakot, ka tā īpašā vēsture nozīmē, ka holokausta noliegšana zināmās valstīs vienmēr „var tikt uzskatīta par kūdīšanas uz rasu naidu” formu. Tiesneši iepriekš atzīmējuši, ka vēsturiskie fakti par holokaustu, piemēram, gāzes kambaru pastāvēšana, skaidri konstatēti starptautiskās jurisdikcijas ietvaros.
Šveice argumentēja, ka armēņu genocīda noliegšana ir līdzvērtīga armēņu apsūdzēšanai vēstures falsificēšanā, kas ir viena no ļaunākajām rasu diskriminācijas formām. Eiropas Cilvēktiesību tiesa norādīja, ka tai nav pilnvaru lemt, vai armēņu slaktiņi bija vai nebija genocīds, norādot, ka tas jālemj starptautiskām krimināltiesām.
AFP atgādina, ka Turcija allaž ir noliegusi savu atbildību masu slepkavībās, kas notika 1915.gadā. Turklāt Turcija iepriekš norādījusi, ka dzīvības zaudēja 0,5 miljoni armēņu, nevis 1,5 miljoni, kā to norāda Armēnija.
Vairāk nekā 20 valstis ir atzinušas armēņu genocīdu, un šāda citu valstu rīcība allaž ir izsaukusi Turcijas neapmierinātību.
