ECT attaisno Krieviju "Jukos" lietā

Prasību pret Krievijas Federāciju Eiropas Cilvēktiesību tiesā 2004. gadā iesniedza nu jau bijušā naftas giganta "Jukos" akcionāri. Strasbūra to sāka izskatīt 2009. gada sākumā.
Akcionāri apgalvoja, ka Krievijas varas iestādes pārkāpa uzņēmuma tiesības, kuras ir aizsargātas Eiropas cilvēktiesību konvencijā, kas savukārt noveda pie uzņēmuma bankrota. Tāpat tiek apgalvots, ka varas iestādes politisku iemeslu dēļ kā mērķi izvēlējušās tieši "Jukos".
Eiropas Cilvēktiesību tiesas tieneši nolēma, ka Krievijas amatpersonas ir pārkāpušas konvencijā noteiktās tiesības uz taisnīgu tiesu. Tās nedeva kompānijai pietiekami ilgu laiku, lai sagatavotu aizstāvību 2000. gadā, kad Krievijas tiesas izvērtēja uzņēmuma iespējamos pārkāpumus nodokļu nemaksāšanā. Tāpat bijuši pārkāpumi attiecībā uz sodu aprēķinu par nodokļu nemaksāšanu.
Tiesneši tomēr konstatēja, ka nav rasti pierādījumi par turpmākām problēmām vai nepilnībām tiesvedībā pret "Jukos". Tādēļ nav pamata uzskatīt, ka Krievijas Federācijas rīcība būtu bijusi politiski motivēta un ka tā ļaunprātīgi izmantoja tiesvedību, lai iznīcinātu uzņēmumu un pārņemtu kontroli pār tās īpašumiem.
Bijušie "Jukos" akcionāri no Krievijas pieprasa arī kompensāciju 98 miljardu dolāru apmērā par nelikumīgu īpašumu atņemšanu. Viņi apgalvo, ka 2006.gadā toreizējā prezidenta Vladimira Putina sabiedrotie "Jukos" likvidējuši nelikumīgi, mēģinot nostiprināt Putina ietekmi pār Krievijas oligarhiem. Eiropas Cilvēktiesību tiesa prasību par materiālo kompensāciju bijušajiem akcionāriem izskatīs vēlāk. Taču konkrētu laiku vai termiņu tiesa neatklāja, ziņo aģentūra ITAR-TASS. 98 miljardi dolāru ir līdzvērtīgi diviem Krievijas Federācijas aizsardzības budžetiem un ja tiesa apmierinās apsūdzības prasību, tā būs lielākā kompensācija, kuru Eiropas Cilvēktiesību tiesa piespriedusi visā tās pastāvēšanas vēsturē.
Par tiesas lēmumu gandarījumu pauda abas puses. Krievijas Tieslietu ministrijas pārstāvis aģentūrai RIA Novosti uzsvēra, ka tiesa pilnībā noraidījusi apsūdzības, ka varas iestāžu tiesvedība pret "Jukos" būtu bijusi politiski motivēta.
Atzinību par tiesas lēmu tomēr pauda arī uzņēmuma bijušais prezidents Stīvens Tīds. Viņš norādīja uz nelikumībām par soda aprēķiniem par nodokļu nemaksāšanu. Savukārt bijušais "Jukos" finanšu direktors Brūss Mismors piebilda, ka tiesa attaisnojusi uzņēmuma pozīciju.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa izskatījusi arī bijušā "Jukos" vadītāja Mihaila Hodorkovska sūdzību, kuru viņš iesniedza 2004. gadā. Šī gada maijā Strasbūras tiesa nosodīja Krieviju par izturēšanos pret bijušo naftas magnātu, tomēr noraidīja apsūdzības, ka lieta pret Hodorkovski bijusi politiski motivēta.