Šī gada sākumā eirozonas ekonomiskā aktivitāte ir saglabājusies ļoti vāja, taču ir cerības, ka otrajā gada pusē šī situācija varētu uzlaboties. Ar šādu paziņojumu šodien klajā nācis Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi, informējot par jaunāko ziņojumu par ekonomisko un monetāro situāciju eirozonā. Eiropas Centrālā banka arī pieņēmusi lēmumu saglabāt refinansēšanas likmes rekordzemajā 0,75 procentu līmenī. Kā prognozējis Mario Dragi, inflācijas līmenis ir nedaudz samazinājies un arī vidējā termiņā tas saglabāsies zemāks par diviem procentiem, taču kopējo ekonomikas atveseļošanos var apdraudēt vairāki faktori.
„Šis eirozonas ekonomikas pārskats norāda uz vairākiem lejupslīdes riskiem. Šo risku vidū ir vājāks nekā cerēts vietējais pieprasījums, kā arī lēna vai nepietiekama strukturālo reformu īstenošana visā eirozonā. Šie faktori var nomākt uzticības atjaunošanos un tādējādi arī aizkavēt ekonomisko atveseļošanos,” sacīja Mario Dragi.
Kā norādījis Mario Dragi, Eiropas Centrālā banka nevar aizlāpīt tos caurumus, kurus ir radījis eirozonas dalībvalstu darbības trūkums, taču tā ir gatava darīt visu iespējamo, lai līdzdarbotos krīzes risināšanā. Lai arī pašlaik tiekot apspriesti dažādi standarta un nestandarta rīcības plāni, esot svarīgi saprast, ko Eiropas Centrālā Banka var izdarīt un ko nē:
„Mēs nevaram aizvietot kapitāla trūkumu banku sistēmā vai kompensēt valdības rīcības trūkumu. Piemēram, dažās valstīs visietekmīgākais stimulēšanas faktors ir nodokļu parādu atmaksāšana. Dažās valstīs šie parādi sasniedz vairākus procentus no iekšzemes kopprodukta. Eiropas Centrālā banka šajā situācijā nevar aizstāt valdības, un tā nevar aizstāt valdības, īstenojot strukturālās reformas.”
Šāds paziņojums, visticamāk, saistāms ar pēdējā laikā izskanējušiem aicinājumiem Eiropas Centrālajai bankai aktīvāk iesaistīties grūtībās nonākušās Kipras un politiskās krīzes pārņemtās Itālijas iespējamā glābšanā. Runājot par Kipru, Mario Dragi atzinis, ka sākotnējais piedāvājums, kas paredzēja nodevas ieviešanu arī mazākajiem Kipras banku noguldītājiem, nav bijis prātīgs lēmums, taču tas nav nācis ne no Eiropas Centrālās bankas, ne Eiropas Komisijas, ne Starptautiskā Valūtas fonda puses.
Tāpat Dragi uzsvēris, ka Kipras glābšanas plāns noteikti nekalpos par precedentu citos iespējamos glābšanas gadījumos, jo Kipras gadījums ir īpašs izņēmums. Tāpat Dragi paudis pārliecību, ka arī gadījumā, ja Kipra izstātos no eirozonas, tai tāpat būtu nepieciešama budžeta stabilizācija, konsolidācija un banku sistēmas restrukturizācija, un šīs svarīgās reformas būtu jāveic daudz sarežģītākos apstākļos. Pēc Mario Dragi vārdiem, Kipras krīze ir tikai pastiprinājusi Eiropas Centrālās bankas valdes apņēmību arī turpmāk atbalstīt eiro.
