ECB samazina bāzes procentu likmi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Lai atdzīvinātu Eiropas Savienības novājināto ekonomiku, Eiropas Centrālā Banka ir lēmusi pazemināt galveno refinansēšanas likmi līdz rekordzemajam 0,5% līmenim. Līdz šim spēkā bija likme 0,75% apmērā. Jaunākie dati rāda, ka ekonomika Eiropā, kur veikti smagi taupības pasākumi, arvien stagnē un daudzviet krīzes dēļ būtiski sarukusi ražošana.

Vēl pirms Eiropas Centrālās Bankas prezidents Mario Dragi bija nācis klajā ar šiem jaunumiem, analītiķi lēsa, ka varētu ko līdzīgu gaidīt, taču pēdējie dati par situāciju Eiropā, bankai, acīmredzot, likuši rīkoties vēl asāk. Bāzes likmju samazinājums līdz 0,5% ir rekordzems. Valstis, kuras aizņēmušās naudu no Eiropas Centrālās bankas savu finanšu problēmu risināšanai, potenciāli var rēķināties ar izdevīgākiem nosacījumiem, naudu atmaksājot un teorētiski varētu ātrāk nostāties uz kājām, un sākt kreditēt pašmāju uzņēmējus, lai atkal sildītu ekonomiku.

Taču eksperti  ir dažādās domās, vai šis solis būs efektīvs un, ja pat šādi banka gribētu palīdzēt valstīm, kam ekonomikas atveseļošanās problēmas ir vislielākās, kā, piemēra, Grieķijai vai Spānijai, vai tās pūliņi mērķi īsti sasniegtu. Arī eksperti Latvijā uzskata, ka šāds Eiropas Centrālās Bankas solis tiešā veidā maz ko mainīs, lielākoties uzlabojot noskaņojumu tirgos. Bankas  lēmums samazināt bāzes likmi būtiski neietekmēšot kredītu likmes, kas jau esot ļoti zemā līmenī. Eiropas Savienības dalībvalstis jau ilgāku laiku norāda, ka šobrīd, kad tik ilgstoši un cieši savilktas jostas, būtu vairāk jārūpējas par ekonomikas atdzīvināšanu.

To arī ceturtdien pieminēja Eiropas Centrālās Bankas prezidents Mario Dragi: "Finanšu aizdevumu dinamika Eiropā saglabājas mērena, taču tajā pašā laikā šā gada pavasarī ir vairojies vājas ekonomikas sentiments."

To, ka valstīm ir nepieciešama ekonomikas atdzīvināšana, daudz un atkārtoti norādījis arī Francijas prezidents Fransuā Olands un jaunieceltais Itālijas premjerministrs Enriko Letta, kurš ceturtdien ieradās savā pirmajā vizītē Briselē. "Es stāstīju Eiropas Komisijas prezidentam Žozē Manuelam Barrozo, kā mēs ceram cīnīties ar jauniešu bezdarbu. Tas ir gan manas valsts, gan visas Eiropas Savienības lielākais murgs un viens no būtiskākajiem mūsu ekonomikas problēmu punktiem," norādīja Enriko Letta.

Jaunākie dati, kas acīmredzami tik strauji likuši rīkoties arī Eiropas Centrālajai bankai rāda, ka daudzviet Eiropā krīzes dēļ būtiski sarukusi ražošana. Pat Vācijā, kas ir viens no Eiropas ekonomikas smagsvariem. Kā arī aizvien ievērojamāk aug bezdarbs, īpaši Eiropas Dienvidos. Spānijā tas jau sasniedz rekordlielus apmērus, proti, bez darba pēc oficiāliem rādītājiem, ir gandrīz trešā daļa iedzīvotāju.

Piektdien, Eiropas Komisija Briselē nāks klajā ar jaunākajiem ceturkšņa datiem par ekonomisko situāciju dalībvalstīs un stāvokli Eiropas Savienībā kopumā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti