ĪSUMĀ:
- Džonsons sola pildīt likumu, kas bloķē bezvienošanās “Brexit”, bet sola izstāšanos 31. oktobrī arī bez vienošanās.
- Britu mediji: Džonsona komanda pēta, kā apiet parlamenta likumu.
- Augstākā tiesa šonedēļ varētu paziņot lēmumu, vai parlamenta darba apturēšana ir likumīga.
- Kritiķi: Džonsons vēlējās “apklusināt” parlamentu, kas traucēja viņa “Brexit” plānus.
- Tiesa sasaukusi maksimālo tiesnešu skaitu – 11 no 12, lai nebūtu iespējams neizšķirts.
Parlamentā pieņemtais likums paredz, ka premjerministram jālūdz Eiropas Savienībai “Brexit” pagarinājums, ja līdz 19. oktobrim netiks panākta vienošanās par izstāšanos. Taču Džonsons vairākkārt teicis un arī 16. septembrī, tiekoties ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru, apliecinājis, ka pagarinājumu nelūgs.
BBC žurnālisti taujāja, kā Džonsons panāks izstāšanos 31. oktobrī, taču viņš skaidru atbildi nesniedza.
Britu mediji vēsta, ka Džonsona komanda pēta, kā apiet parlamenta likumu.
Apvienotās Karalistes Augstākā tiesa otrdien sāka izskatīt, vai premjera Borisa Džonsona lēmums uz vairākām nedēļām apturēt parlamenta darbu bija likumīgs. Šī ir bezprecedenta un politiski nokaitēta lieta, kas nonākusi Augstākās tiesas tiesnešu priekšā. Spriedums varētu tikt izziņots jau šonedēļ.
Tas var novest pie tā, ka britu parlaments atsāk darbu, bet premjera Džonsona pozīcijas tiek būtiski vājināts tikai dažas nedēļas pirms Lielbritānijas paredzētās izstāšanās no Eiropas Savienības.
Britu eksperti šo raksturojuši kā vienu no sarežģītākajām lietām, kas pēdējos gadsimtos nonākusi Apvienotās Karalistes Augstākajā tiesā. Likmes ir augstas.
Džonsons apturēja parlamenta darbu uz vairāk nekā mēnesi - līdz oktobra vidum, norādot, ka tā ir ierasta prakse pirms jaunās sesijas sākšanas, lai dotu laiku valdībai sagatavot jauno likumdošanas programmu.
Kritiķi savukārt norāda, ka šoreiz parlamenta darbs apturēts uz ilgāku laika periodu, nekā ierasti, - uz piecām nedēļām, turklāt tas noticis valstij ļoti svarīgā laikā – pirms 31. oktobrī paredzētās izstāšanas no Eiropas Savienības.
Strīdi ir par to, kāda bija Džonsona motivācija. Oponenti uzskata, ka parlamenta darbu viņš apturēja nevis tāpēc, lai sagatavotu valdības jauno programmu, bet gan lai „apklusinātu” parlamentu un tas netraucētu premjera “Brexit” plāniem.
Pagājušajā nedēļā Skotijas Augstākā tiesa Džonsona lēmumu atzina par nelikumīgu kā mēģinājumu apklusināt debates par “Brexit” parlamentā. Pirms tam Anglijas tiesa bija lēmusi, ka Džonsona solis bija likumīgs.
Likumīgs vai nelikumīgs – tagad lēmums par to jāpieņem Apvienotās Karalistes Augstākajai tiesai.
Tiesas priekšsēdētāja Brenda Heila otrdien, 17. septembrī, teica, ka šī lieta ir „nopietns un sarežģīts likuma jautājums” un, pieņemot lēmumu, netiks ņemti vērā plašāki politiski jautājumi.
Proti, lai kāds būs spriedums, tas neietekmēs ne laiku, ne veidu, kā Lielbritānija izstājas no Eiropas Savienības, teica Heila.
Augstākā tiesa uz šo lietu sasaukusi maksimālo skaitu no saviem tiesnešiem – 11 no 12, lai, pieņemot spriedumu, nebūtu neizšķirts tiesnešu balsu skaits. Paredzēts, ka tiesneši uzklausīs pušu argumentus līdz ceturtdienai, bet spriedums varētu tikt izziņots jau piektdien.
Ja tiesa lems par labu Džonsonam, tad attiecībā uz parlamentu nekas nemainīsies. Pretējā gadījumā paredzams, ka parlamenta darbs tiks atsākts, lai gan nav skaidrs, kad tieši tas notiktu.
Opozīcijas partijas pieprasījušas, lai parlaments tiek atkal sasaukts, bet Džonsons otrdien Ministru kabineta sanāksmē teica, ka ir „pārliecināts” par valdības argumentiem.
Valdība uzskata, ka tas ir politisks jautājums un tāpēc nemaz nav tiesas kompetencē. Bet tai pašā laikā, premjera paskaidrojumus, tieši kāpēc parlaments tiek apturēts, tiesa nav saņēmusi.
Dauningstrīta pagaidām nekomentē, kā rīkosies, ja tiesa atzīs šo lēmumu par nelikumīgu – vai tādā gadījumā parlaments tiktu nekavējoties sasaukts. Nav komentāru arī par to, vai Džonsons nemēģinās parlamenta darbu apturēt vēl vienu reizi.
KONTEKSTS:
Bažas par "Brexit" bez vienošanās pieauga pēc tam, kad Boriss Džonsons premjera amatā nomainīja Terēzu Meju. Džonsons aktīvi uzstāj uz Lielbritānijas izstāšanos no ES līdz 31. oktobrim, pieļaujot arī bezvienošanās scenāriju.
Lai to nepieļautu, Lielbritānijas Pārstāvju palātas deputāti 4. septembrī apstiprinājuši likumprojektu, kas ļaus steidzamības kārtā uzdot Džonsonam pieprasīt "Brexit" atlikšanu līdz 31. janvārim, ja parlaments līdz 19. oktobrim neapstiprinās izstāšanās vienošanos vai arī neatbalstīs bezvienošanās “Brexit”. To atbalstīja arī Lordu palāta.
Taču parlamenta darbība pēc Džonsona ierosinājuma ir apturēta no 9. septembra līdz 14. oktobrim.
2016. gadā Lielbritānijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos trīs reizes noraidīja britu parlaments. Lielbritānijai bija jāizstājas no ES 2019. gada 29. martā, taču aprīļa vidū Meja un pārējo ES valstu līderi vienojās par iespēju atlikt "Brexit" līdz 31. oktobrim.
