Džonsons pārliecināts par ES spēju mainīt nostāju par pagaidu risinājumu Īrijas robežas lietā

Tupinoties Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona divpusējām sarunām ar Eiropas līderiem, britu premjers joprojām pauž pārliecību par to, ka Eiropas Savienība (ES) mainīs savu nostāju tā dēvētajā pagaida risinājumā Īrijas robežas jautājumā. Džonsona nostāja nav mainījusies par spīti tam, ka Eiropas Komisija (EK) noraidījusi prasību atteikties no pagaidu risinājuma, savukārt Vācijas kanclere Angela Merkele uzsvērusi, ka risinājums jāatrod bez izstāšanās līguma atvēršanas.  

ĪSUMĀ:

  • Džonsons tiekas ar ES līderiem, cenšoties pārliecināt pārskatīt iepriekšējo “Brexit” vienošanos.
  • Džonsons vēlas atteikties no pagaidu risinājuma, kas novērstu robežkontroli starp Īriju un Ziemeļīriju.
  • Eiropadomes prezidents Tusks noraidīja robežas atjaunošanu, ja nav atrasts cits risinājums.
  • EK noraidīja Džonsona priekšlikumu pagaidu risinājumu aizstāt ar „apņemšanos” rast „alternatīvu izkārtojumu”.
  • Džonsons pauž optimismu un norāda, ka būs nepieciešama pacietība, lai nonāktu līdz vēlamajam risinājumam.

Džonsons šonedēļ tiekas ar vairākiem Eiropas līderiem, centienos pārliecināt partnerus par nepieciešamību pārskatīt Terēzas Mejas panākto “Brexit” vienošanos, kuru Lielbritānijas parlaments trīs reizes ir noraidījis. Premjers vēlas atteikties no vairākiem svarīgiem elementiem vienošanās nosacījumos.

Džonsons pārliecināts par ES spēju mainīt nostāju par pagaidu risinājumu Īrijas robežas lietāRihards Plūme

    Viens no tādiem ir arī Džonsona kritizētais pagaidu risinājums, kura mērķis ir novērst robežkontroles atjaunošanu uz robežas starp Īriju un Ziemeļīriju, kas pēc “Brexit” kļūs par Eiropas Savienības ārējo robežu.

    Pirms došanās uz Vāciju, kur viņam bija paredzēta tikšanās ar kancleri Angelu Merkeli, Džonsons nosūtījis vēstuli Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam, atkārtoti uzsverot, ka Lielbritānija nevar pieņemt „antidemokrātisko” pagaidu risinājumu.

    Brisele gan apgalvo, ka pagaidu risinājums, kas paredz Lielbritānijas palikšanu Eiropas Savienības muitas ūnijā, ir nepieciešams, lai nesagrautu bloka ārējās tirdzniecības politiku un nepieļautu starpkopienu vardarbības atjaunošanos Ziemeļīrijā.

    Tusks tviterī norādīja, ka risinājums garantē, ka starp Īriju un Ziemeļīriju netiks atjaunota stingra robeža, kamēr nebūs atrasts kāds cits risinājums.

    Viņš rakstīja: „Tie, kas iebilst pret pagaidu risinājumu, nepiedāvājot reālistiskas alternatīvas, patiesībā atbalsta robežas atjaunošanu, pat ja viņi tajā neatzīstas.”

    Savukārt Eiropas Komisija noraidīja Džonsona vēstulē izteikto priekšlikumu tā dēvēto pagaidu risinājumu aizstāt ar „apņemšanos” rast „alternatīvu izkārtojumu”.

    Nostāju komentēja Eiropas Komisijas pārstāve Nataša Bertauda: „Komisija novērtē Lielbritānijas valdības nepagurstošo darbu “Brexit” sarunās, un ticam, ka tas ir abu pušu interesēs. Tomēr šī vēstule nesniedz tiesiski realizējamu risinājumu, kas ļautu izvairīties no stingrās robežas atjaunošanas Īrijas salā. Vēstulē netiek piedāvāti nekādi alternatīvi risinājumi pašreiz noteiktajam. Patiesībā vēstulē nav sniegtas nekādas garantijas, ka pārejas perioda beigās tiktu ieviesti kādi alternatīvi Īrijas robežas risinājumi.”

    Atbildot uz jautājumu par to, vai Lielbritānijas izstāšanās no bloka bez vienošanās tagad ir atkarīga no Eiropas Savienības, Bertauda uzsvēra, ka šis nav īstais laiks, lai spēlētu spēli par vainas novelšanu uz vienu vai otru pusi. Tā vietā bloks turpinās uzstāt uz sakārtotu izstāšanos, kas ir abu pušu interesēs.

    Džonsons atzina, ka Eiropas partneru attieksme esot negatīva, tomēr viņš saglabā optimismu un norāda, ka būs nepieciešama pacietība, lai nonāktu līdz vēlamajam risinājumam.

    „Tas patiesi tā ir, ka šobrīd mūsu draugi un partneri ir nedaudz negatīvi noskaņoti. Es redzēju, kāda bija Tuska reakcija, un tā nebija ļoti pozitīva, tomēr es domāju, ka mēs līdz tam nonāksim. Es domāju, ka tagad ir sapratne par to, ka kaut kas ir jādara ar šo pagaidu risinājumu, jo mēs to nevaram dabūt cauri parlamentam tādu, kāds tas ir šobrīd. Ir viens apstāklis, kas sarežģī kopējo bildi. Proti, Eiropas Savienības draugi vēl uzskata - pastāv iespējamība, ka parlaments nobloķēs “Brexit”.

    Tik ilgi, kamēr viņi tā domās, tik ilgi viņi, visticamāk, nepieņems tos lēmumus, kuri mums ir nepieciešami. Tādēļ nepieciešama pacietība,” sacīja Džonsons.

    Otrdien, 20. augustā, Džonsons tikās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli. Arī viņa nav pozitīva pret britu premjera prasībām, uzsverot, ka risinājums robežas jautājumam jāatrod bez izstāšanās līguma atkārtotas atvēršanas.

    Jau trešdien Džonsons dosies uz Franciju, kur tiksies ar šīs valsts prezidentu Emanuelu Makronu, savukārt sestdien britu premjers piedalīsies G7 sanāksmē.

    Kopš stāšanās amatā pagājušajā mēnesī Džonsons uzstāj, ka Lielbritānija no Eiropas Savienības aizies 31. oktobrī neatkarīgi no tā, vai vienošanās par izstāšanos no bloka būs panākta, vai nē. Viņš arī uzdevis aktivizēt gatavošanos bezvienošanās “Brexit”. Tāpat Lielbritānija jau sākusi saraut saites ar Eiropas Savienības institūcijām.

    Britu valdība paziņojusi, ka Lielbritānijas amatpersonas, sākot ar 1. septembri, nepiedalīsies lielākajā daļā Eiropas Savienības sanāksmju, atskaitot vien tās, kas skar nacionālās intereses, tādas kā drošība. “Brexit” ministrija skaidroja, ka laiku, kas tiek tērēts, lai gatavotos sanāksmēm Briselē, labāk ziedot, lai gatavotos bloka pamešanai 31 .oktobrī. Jautājums par konkrētu sanāksmju apmeklēšanu tiks izšķirts individuāli.

     KONTEKSTS:

    Bažas par "Brexit" bez vienošanās pieauga pēc tam, kad Boriss Džonsons premjera amatā nomainīja Terēzu Meju, kura atkāpās 7. jūnijā. Par aiziešanu no amata Meja paziņoja, kad viņas panāktā vienošanās par izstāšanos no Eiropas Savienības tika trīsreiz noraidīta parlamentā un arī sarunas ar opozīcijā esošajiem leiboristiem nenesa gaidīto kompromisu.  

    Džonsons vērtēts visai pretrunīgi, tostarp Konservatīvās partijas vadošo politiķu vidū, galvenokārt tāpēc, ka aktīvi uzstāj uz Lielbritānijas izstāšanos no ES līdz 31. oktobrim, pieļaujot arī bezvienošanās scenāriju.

    2016. gadā Lielbritānijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no Eiropas Savienības. Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos trīs reizes noraidīja britu parlaments. Lielbritānijai bija jāizstājas no ES 2019. gada 29. martā, taču aprīļa vidū Meja un pārējo ES valstu līderi vienojās par iespēju atlikt "Brexit" līdz 31. oktobrim. Meja gan pauda cerību, ka valsts pametīs bloku ātrāk.

    https://eu2.madsone.com/ad/100241566399910000030/dac9b6eded897538/mads.gif

     

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti