Abu ministru tikšanās notika tikai dienu pēc tam, kad Lielbritānijas parlamenta apakšpalāta apstiprināja likumu, kas ļauj valdībai uzsākt sarunas par Eiropas Savienības pamešanu.
Daži no tās pretiniekiem, kuri pārstāv Skotijas Nacionālo partiju, ir mēģinājuši izrādīt savu protestu pret šo soli, dziedot plenārsēžu zālē Eiropas Savienības himnu – Odu priekam.
Tomēr ilgi tas neturpinājās un beigu beigās par likumu ir nobalsojuši 494 deputāti. Savukārt pret bija 122 parlamentārieši. Tagad likums nokļūs Lordu palātas rokās. Tomēr arī tur, visticamāk, nekādi sarežģījumi nav sagaidāmi, un Terēzas Mejas valdība varēs uzsākt sarunas par bloka pamešanu līdz marta beigām.
Tieši šajā laikā Londonā notiek ārlietu ministra Edgara Rinkēviča oficiālā vizīte. Te viņš tiekas ar vairākiem valdības ministriem, tostarp arī ar savu britu kolēģi Borisu Džonsonu. Britu ārlietu ministra rezidencē oficiāli pasākumi notiek ārkārtīgi reti, tādēļ Latvijas delegācijas uzņemšana ir ļoti īpašs žests.
“Mums bija ļoti laba diskusija ar Edgaru Rinkēviču par mūsu valstu sasvstarpējām attiecībām, kas šobrīd ir daudz stiprākas nekā jebkad. Esam nolēmuši tās padarīt vēl ciešākas laikā, kad Apvienotā Karaliste izstājas no Eiropas Savienības un, protams, arī pēc tam,” pēc sarunas atzina Džonsons.
“Viena no būtiskākajām lietām ir Apvienotās Karalistes ieguldījums Baltijas drošības stiprināšanā, protams, īpaši Latvijas, mēs arī pastiprinām savu bruņoto spēku klātbūtni Baltijas valstīs, lai demonstrētu savu militāro solidaritāti Latvijai. Un mēs runājām arī par divpusējo tirdzniecību; pateicoties Rinkēviča pūlēm, ne manām, tūrisms no Lielbritānijas uz Latviju ir paaugstinājies par 10% pagājušajā gadā, un ir arī daudz citu projektu,” klāstīja britu ministrs.
Lai gan oficiālas sarunas par izstāšanās nosacījumiem vēl nenotiek, Latvijas amatpersonas jau vairākkārt ir pasvītrojušas, ka mūsu valstij viens no atslēgas jautājumiem būs Lielbritānijā esošo Latvijas iedzīvotāju turpmākais statuss šajā valstī.
Latvija vēlas panākt, lai Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības neliktu ciest daudzajiem mūsu valsts piederīgajiem, kuri šobrīd dzīvo Lielbritānijā. Ceturtdienas sarunās par šo jautājumu gan nav panāktas kādas vienošanās, un sarunas par to gaidāmas nākotnē.
Taču sarunā ar Latvijas Radio Džonsons apliecināja, ka britu valdība vēlas saglabāt mūsu valsts pilsoņiem pašreizējās tiesības arī pēc izstāšanās no bloka.
“Latvijas iedzīvotāji, kuri šobrīd dzīvo Apvienotajā Karalistē, - pēc mūsu aprēķiniem tādu varētu virs 100 000 - šeit joprojām tiek silti gaidīti, novērtēti un mīlēti. Mēs nevēlamies, lai viņi brauktu prom. Mēs vēlamies, lai viņu tiesības tiktu aizsargātas un saglabātas pēc izstāšanās procesa sākuma un arī turpmāk,” sacīja ministrs.
“Un, starp citu, mēs vēlamies, lai Lielbritānija paliktu atvērta latviešiem arī turpmāk,” piebilda Džonsons.
Tomēr Džonsons atzina, ka tas lielā mērā būs atkarīgs no tā, kādu vienošanos Lielbritānijai izdosies noslēgt ar pārējām 27 Eiropas Savienības valstīm.
Savukārt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvijas pilsoņiem, kuri vēlas palikt Lielbritānijā, būtu noteikti oficiāli jāreģistrējas šajā valstī.
“Gan mūsu cilvēku, gan Lielbritānijas pilsoņu statusam pēc “Brexit” ir jāpaliek tādam, kāds tas ir. Tas pirmkārt attiecas [..] uz tiem, kas Lielbritānijā uzturas legāli, kas ir nokārtojuši visus dokumentus. Un, ja jūs nebūsiet nokārtojuši atbilstoši Lielbritānijas likumiem to, kas ir nepieciešams, tad, protams, jūsu uzturēšanās šeit pēc 2019. gada būs problemātiska,” atgādināja Rinkēvičs.
Migrācija līdz šim ir bijusi viens no karstākajiem jautājumiem “Brexit” diskusijās.
“Es saņēmu gan no ārlietu ministra Borisa Džonsona, gan no “Brexit” lietu ministra Deivida Devisa apliecinājumu, ka tiks darīts viss, protams, uz savstarpēju interešu principa, lai Latvijas cilvēki, kas dzīvo un strādā šeit, pēc “Brexit” neciestu, bet viņi to pašu sagaida arī, lai neciestu britu valstspiederīgie Eiropas Savienībā. Tas būs tālāk sarunu jautājums, taču jebkurā gadījumā mums sarunas bija ļoti pozitīvas, mēs turpināsim strādāt,” norādīja Rinkēvičs.
Tomēr par spīti visām kaislībām Londonas Ekonomikas Augstskolas profesors Iains Begs uzskata, ka galvenais uzsvars tiks likts uz iebraucēju plūsmas mazināšanu. Mēģinājumi masveidā izraidīt šobrīd Lielbritānijā jau dzīvojošos citu Eiropas valstu pilsoņus diez vai notikšot. Lai gan garantiju tam nav.
Vizītes noslēgumā britu ārlietu ministrs Boriss Džonsons tika uzaicināts apmeklēt Latviju.
Jau ziņots, ka pērn, jūnijā 52% iedzīvotāju referendumā nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Tomēr 24. janvārī Apvienotās Karalistes Augstākā tiesa nolēma, ka valdība nevar iniciēt valsts izstāšanos no ES bez parlamenta piekrišanas.
Ceturtdien, 9. februārī, Lielbritānijas parlamenta pārstāvju palāta atļāvusi premjerministrei Terēzai Mejai sākt izstāšanās sarunas no Eiropas Savienības (ES). Lai likums stātos spēkā, tas vēl jāapstiprina Lordu palātai.
Tikmēr Lielbritānija palielinājusi darbinieku skaitu savā vēstniecībā gan Latvijā, gan abās pārējās Baltijas valstīs. Starptautiskā ziņu aģentūra “Bloomberg” vēstīja, ka tas saistīts ar gaidāmajām “Brexit” sarunām - briti gribot izmantot bažas par drošību un finansēm atsevišķās ES valstīs, lai sašķeltu vienoto ES fronti. Pārējās 27 Savienības dalībvalstis līdz šim “Brexit” jautājumā gan spējušas būt vienotas, sakot, ka pieeja Eiropas kopējam tirgum būs tikai tiem, kas atzīst ne tikai brīvu preču, pakalpojumu un kapitāla, bet arī brīvu darbaspēka kustību. Beidzamā īpaši svarīga arī Latvijas valstspiederīgajiem.
