Konservatīvās partijas parlamenta deputātu balsojumā pirmdien 59% nobalsoja par Džonsona palikšanu konservatīvo līdera un britu premjera amatā, bet 41% balsoja pret.
Par uzticību Džonsonam kā līderim bija 211 balsis, bet pret bija 148 balsis.
148 deputāti skaidri parādīja, ka nevēlas, lai Džonsons turpinātu būt Konservatīvās partijas līderis.
Kā tēlaini izteicies viens no deputātiem, Džonsonam tagad ir 148 durtas brūces – daži cienījamie ir dūruši priekšā, bet daudz vairāk – mugurā.
Džonsonam pretinieku ir vēl vairāk, nekā 2018. gadā bija viņa priekštecei Terēzai Mejai, kurai neuzticību gribēja izteikt 37% konservatīvo deputātu. Meja izturēja uzticības balsojumu, bet pēc pusgada tomēr bija spiesta atkāpties.
Džonsons sev raksturīgajā stilā paziņojis, ka viss ir lieliski.
“Es domāju, ka tas ir ļoti labs rezultāts politikai un valstij. Manuprāt, tas ir pārliecinošs rezultāts.”
Kā norāda “The Economist”, Konservatīvās partijas deputātu patiesais sacelšanās mērogs tomēr ir pārsteidzis Džonsona atbalstītājus. Šāds rezultāts ir smags ievainojums premjerministram, kam tagad būs jāsadzīvo ar konkurentu centieniem viņu nomainīt un polarizētu partiju.
“Tas nenozīmē, ka viņam drīz būs jāatkāpjas, taču tas nozīmē, ka turpināsies šaubas par viņa vadību, it īpaši, ja mēneša beigās gaidāmās starpvēlēšanas noritēs tikpat slikti, kā daži prognozē. Boriss Džonsons tiek uzskatīts par šarlatānu, muļķi un meli. Un tas viņu vajās,” spriež Londonas Karalienes Mērijas universitātes politikas profesors Tims Beils.
Arī opozīcija nekavējās izmantot situāciju, kad 41% valdību veidojošās partijas deputātu nostājušies paši pret savu premjeru.
“Daudzi no tiem deputātiem, kas viņu atbalstīja, ir viņa algu sarakstā. Vairāk nekā 70 procenti no parastajiem deputātiem viņu neatbalstīja. Tas ir katastrofāli,” uzskata Leiboristu partijas vadītāja vietniece Andžela Reinere.
“Patiesībā svarīgāks ir sabiedrības viedoklis, ka Boriss Džonsons ir pārkāpis noteikumus un viņam nevajadzētu būt premjeram. Bet viņš uzskata, ka viņam tiem nav jāievēro. Viņš nevienu neliek pirmajā vietā, arī ne valsti – viņš vienmēr domā tikai par sevi.”
Eksperti norāda, ka Džonsona valdīšana ir būvēta uz vājiem pamatiem. Viņa izvirzīšana par premjeru bija kā izmisuma solis, kad breksita īstenošana bija paralizējusi britu politiku. Daudzi deputāti ienīst Džonsonu kā “meli” un “vieglprāti”. Saskaņā ar aptaujām Džonsons ir nepopulārākais savas valdības loceklis. Konservatīvie arī nobažījušies, ka šāda situācija apgrūtinās viņu izredzes nākamajās vēlēšanās.
“Mēs uzvaram vēlēšanās, ja esam vienoti. Cilvēki nebalso par sašķeltām partijām,” brīdina Lielbritānijas izglītības ministrs Nadīms Zahavi.
Lai arī Džonsons izturējis uzticības balsojumu un nākamais šāda veida balsojums iespējams tikai pēc gada, tas nenozīmē, ka viņš var atviegloti uzelpot.
KONTEKSTS:
Lielbritānijas politisko dzīvi ir pārņēmuši skandāli par Džonsona un viņa padoto rīkotajām darba ballītēm Dauningstrītā un arī premjerministra dzīvoklī laikā, kad visā valstī bija spēkā stingri kovida pulcēšanās ierobežojumi.
Lai arī Džonsons savu vainu atzīst un sola neatkārtot pieļautās kļūdas, netrūkst politiķu, kas pieprasa viņa demisiju.
