Kerijs un vēl daudzu valstu klimata ministri pulcējās Itālijas pilsētā Milānā, kur sanākuši arī jauniešu klimata aktīvisti, kuri uzskata, ka politiķu solījumi un rīcība nav pietiekami.
Pirms Covid-19 pandēmijas sākuma klimata aktīvistu organizētie piektdienu protesti pasaulē jau bija kļuvuši par tradīciju. Taču pandēmija ieviesa savas korekcijas un aktīvisti ielās atgriezās tikai šajā nedēļā. Īpaši skaļas bijušas Itālijas pilsētas Milānas ielas, kur šajā nedēļas nogalē uz sanāksmi ir pulcējušies vairāku desmitu valstu ministru, lai gatavotos novembrī gaidāmajai ANO klimata konferencei jeb “COP26”. Paralēli šeit notika arī “COP26” jauniešu klimata samits.
Viena no pasaulē redzamākajām klimata aktīvistēm Grēta Tūnberga, uzrunājot gados jaunos protesta akcijas dalībniekus, paziņoja, ka no valstu līderiem tomēr būtu nepieciešama daudz izlēmīgāka rīcība.
“Šeit ir pulcējušies ministri no visas pasaules, lai spriestu par klimata krīzi. Viņi domā, ka nopietni attiecas pret šo krīzi un rīkojas izlēmīgi tās pārvarēšanā. Taču mēs redzam cauri viņu meliem, mēs redzam cauri viņu b la bla bla.. Un mums tas ir apnicis,” uzsvēra Tūnberga.
Klimata aktīviste un viņas atbalstītāji pieprasīja, lai valstis atvēlētu miljardiem dolāru pārejai no fosilajiem kurināmajiem. Tāpat tika pieprasīta caurskatāma klimata finansēšanas sistēma un lielāks skaits grantu, lai palīdzētu klimata pārmaiņu visvairāk skartajiem cilvēkiem.
ASV galvenais klimata sarunvedējs Džons Kerijs Milānā paziņoja, ka līdz šim ir sasniegts progress, taču laika posmam pēc 2025. gada valstīm vajadzētu atvēlēt klimata pārmaiņu apkarošanai nevis miljardus, bet triljonus.
“Mēs esam sasnieguši progresu un es esmu pārliecināts, ka Glāzgovas klimata konference palielinās valstu ambīcijas samazināt kaitīgos izmešus. Taču mēs joprojām neesam nonākuši tur, kur mums liek būt zinātne. Globālās ambīcijas palielinās, taču mēs joprojām gaidām dažu nozīmīgāko valstu lēmumus pārskatīt savus mērķus. Mēs esam cerību pilni, taču priekšā vēl ir ļoti daudz darba. Diemžēl, ir arī dažas valstis, kuras nav bijušas pilnībā pretimnākošas,” atzina Kerijs.
Galvenokārt runa ir par lielajām piesārņotājām – Ķīnu, Indiju, Krieviju. Intervijā “Sky News” Džons Kerijs arī atzina, ka pašlaik klimata sarunas kavē politiskais saspīlējums starp ASV un Ķīnu.
Džona Kerija viedoklim piekrita arī par klimata jautājumiem atbildīgais Eiropas Komisijas viceprezidents Frans Timmermans, kurš uzsvēra nepieciešamību pēc radikālas un straujas kursa maiņas cilvēces glābšanai. Komisārs arī pauda pārliecību, ka ogļu industrija drīzumā izzudīs bez jebkādām īpašām klimata darbībām, jo enerģijas iegūšana no oglēm vienkārši vairs nebūs izdevīga.
