Dzīve pandēmijā: kādēļ bulgāri negrib vakcinēties pret Covid-19?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra datiem Bulgārijā pret Covid-19 ir vakcinēti tikai nepilni 24% pieaugušo. Kādēļ bulgāri tik kūtri vakcinējas, kāda situācija valda veselības aprūpē, un ko dara varas iestādes?

Pievērš maz uzmanības Covid-19

Dzīve pandēmijā: Kādēļ bulgāri negrib vakcinēties pret Covid-19?
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Ir lietains otrdienas vakars. Vienā no mākslas galerijām Sofijas centrā notiek fotoizstādes atklāšana. Lejā cilvēki dažādās grupās dzer vīnu un alu. Otrajā stāvā ir izliktas fotogrāfijas. Sejas maskas var redzēt tikai dažiem. Kopumā rodas sajūta, ka par koronavīrusa pandēmiju tur maz kurš uztraucas.

Bulgārija
Bulgārija

„Šis nav svarīgākais temats bulgāru sabiedrībā. Jā, par to runā medijos un citur, bet cilvēki ar to pārāk daudz nesastopas. Tie, kuri tic, ka Covid-19 nepastāv, dzīvo tā, it kā tas nepastāvētu. Bet arī citi, piemēram, es uzskatu, ka Covid-19 pastāv, bet ne pārāk stingri sekoju noteikumiem,” atzīst izstādes kurators un fotogrāfs Nikola Mihovs.

Viņš ir viens no retajiem bulgāriem, kurš ir vakcinējies pret Covid-19. Mihovs sākotnēji nedaudz šaubījās, bet vēlāk tomēr nolēma saņemt poti. Līdzīgi rīkojās arī vairums viņa draugu.

Fotogrāfs gan arī pazīst tādus cilvēkus, kuri tic neiedomājamām sazvērestību teorijām: „Kad man gadās atklāt, ka kāds no maniem draugiem, ar kuriem man parasti sakrīt pasaules uzskats, ir pret vakcināciju, es sāku sev vaicāt: varbūt es esmu kļūdījies? Vai mēs tiešām esam tik tuvi draugi, kā man likās? Tas, protams, ir muļķīgi. Bet atšķirībā no futbola un politikas, kur jūs joprojām varat būt draugi ar kādu no pretējās nometnes, ar vakcīnām tas ir sarežģītāk. Ja jūsu iecienītākā komanda zaudē spēli, tad rīt būs jauna diena. Ja korumpēti politiķi nāk pie varas, tad mēs ieslīksim korupcijā, bet nenomirsim. Bet ar Covid-19 uz spēles ir dzīvības un nāves jautājumi. Un, protams, arī cīņa par patiesību.”

Nikola Mihovs
Nikola Mihovs

Līdzīgas sajūtas par noskaņojumu Bulgārijas sabiedrībā pauž arī tulkotāja un žurnāliste Ilze Georgijeva. Viņa jau aptuveni 30 gadus dzīvo šajā Dienvideiropas valstī.

„Tā politika varētu būt gan tāda, gan tāda. Galvenais, kādi ir rezultāti. Bulgāri patlaban ne tik ļoti, bet vienu brīdi viņi bija vienā no pirmajām vietām mirstības ziņā. Tas tomēr samērā mazai valstij nav tas labākais rādītājs. Citādi vienkārši viņiem ir tik daudz visu pārējo problēmu, ka Covid-19 patlaban… Ir nedaudz tāds nogurums, salīdzinot ar to, kā bija pirms gada,” skaidro Georgijeva.

Viņa uzskata, ka Latvijā cilvēki kopumā ir apzinīgāki, tādēļ arī noteikumi un ierobežojumi tiek ievēroti labāk nekā Bulgārijā.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

 

Neuzticēšanās varai

Pastāv divi visizplatītākie iemesli, kādēļ Bulgārijā ir vismazāk pret Covid-19 vakcinēto cilvēku Eiropas Savienībā. Tā ir neuzticēšanās varai un dezinformācija.

Koronavīrusa pandēmija Bulgārijā sakrita ar politisko krīzi. Novembrī ir gaidāmas jau trešās parlamenta vēlēšanas gada laikā.

Tā kā politiķi atrodas nemitīgā priekšvēlēšanu kampaņā, neviens nav gatavs pieņemt nepopulārus lēmumus par ierobežojumiem.

„Mēs zinām, ka sabiedrībā ir ap 20% vakcīnu pretinieku. Un neviens negrib pazaudēt šos vēlētājus, jo tā ir liela sabiedrības daļa. Ja viņi balsos pret jūsu politisko partiju vai pret jūsu prezidenta kandidātu, tā būs milzīga problēma,” skaidro Demokrātijas pētniecības centra analītiķis Tihomirs Bezlovs.

Tihomirs Bezlovs (pa labi) un viņa kolēģis Marijans Sabevs.
Tihomirs Bezlovs (pa labi) un viņa kolēģis Marijans Sabevs.

Līdzīgās domās ir arī ilggadējā veselības nozares žurnāliste Nadežda Cekulova, kura tagad strādā Bulgārijas Helsinku komitejā. Viņa par piemēru min oktobra sākumā publicēto varasiestāžu paziņojumu par jauniem Covid-19 ierobežojumiem: „Viņi saka: būtu labi, ja mēs darītu tā un tā. Bet lai lēmumu pieņem reģionālās veselības iestādes. Reģionālās veselības iestādes saka: mēs saprotam, ka būtu labi darīt tā un tā. Bet lai skolu, sabiedrisko iestāžu, teātru un kinoteātru direktori pieņem lēmumus. Tā kā neviens negrib pieņemt lēmumus.

Neviens negrib būt tas cilvēks vai iestāde, kas pateiks: piedodiet, bet jums ir jāvelk maskas vai jāpaliek mājās, vai jādara kas cits.”

Cekulova stāsta, ka Sofijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītājs nesen ir mudinājis galvaspilsētā slēgt visu, izņemot pārtikas veikalus un aptiekas. Tas tādēļ, ka pie ārstiem vēršas arvien lielāks pacientu skaits un arī slimnīcās situācija drīz var kļūt kritiska. Tomēr nekāda rīcība tam nav sekojusi.

„Tas, kas visvairāk kaitina tādus cilvēkus kā es, ir – tik daudz cilvēku mirst, bet nekas nenotiek,” piebilst žurnāliste.

Dezinformācija

Vakcinācijas pret Covid-19 kampaņa Bulgārijā lielā mērā tika atstāta pašplūsmā, un aktīva skaidrošana nav notikusi. Tās vietu ieņēma vakcinācijas pretinieku un atbalstītāju debates televīzijā, kā arī dezinformācijas lavīna sociālajos tīklos.

„Es domāju, ka vislielākā problēma ir tajā, ka

mūsu vakcīnu pretiniekiem bija un ir milzīga pieeja tradicionālajiem plašsaziņas līdzekļiem.

Tam par iemeslu ir gan politiskā, gan ekonomiskā krīze. Medijiem vajadzēja reklāmas ieņēmumus un reitingus. Līdz ar to viņi mēģināja konfrontēt vakcīnu un ierobežojumu atbalstītājus un to pretiniekus. Nekas tamlīdzīgs nav redzēts nekur citur Eiropā vai attīstītajā pasaulē. Vismaz ne tādā mērogā,” atklāj analītiķis Tihomirs Bezlovs.

Savukārt pētnieciskais žurnālists Dmitars Stojanovs sauc Bulgāriju par Eiropas dezinformācijas centru: „Daudzi bulgāri ir pārliecināti, ka vakcīna viņus nogalinās. […] Mūsu sabiedrībā cilvēki tic, ka tikai sliktās ziņas ir tā īstā patiesība. Pārējais ir varas propaganda. Tas tādēļ, ka mums nav bijis labas pieredzes ar varasiestādēm. Daudzi ir pārliecināti, ka pilnīgi visi vakcinētie cilvēki nomirs 2025. gadā. Tam ir grūti noticēt, bet mēs šeit dzīvojam citā pasaulē.”

Dmitars Stojanovs
Dmitars Stojanovs

Vairāki Sofijā sastaptie eksperti stāsta, ka dezinformācija Bulgārijā ir izplatījusies krietni pirms Covid-19. Turklāt sociālajos tīklos mēdz lietot argumentus, kas tieši ir pārtulkoti no krievvalodīgajiem avotiem.

Šajā viedokļu gūzmā iedzīvotāji uzdod sev jautājumu, vai viņi vairāk tic bieži vien korumpētiem politiķiem, vai starptautiskām farmācijas kompānijām. Atbildēt uz to nav vienkārši. Līdz ar to ne mazums bulgāru izvēlās vai nu nogaidīt, vai dzīvot pēc principa “kas notiks, tas notiks”.

Bulgārija
Bulgārija

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti