Dzīve pandēmijā: Francūži gatavojas Ziemassvētkiem ar nemierīgu prātu

Kārtējais Covid-19 vilnis šoruden ir sasniedzis Franciju nedaudz vēlāk nekā citas valstis. Tomēr novembra beigās arī Francijā inficēšanās līkne atkal sākusi augt. Tomēr situācija slimnīcās pagaidām ir diezgan mierīga. Oficiālā statistika liecina, ka pašā decembra sākumā bija aizpildīti 36% reanimācijas gultu. Kopumā valstī ir vakcinēti 88% iedzīvotāju virs 12 gadu vecuma. Palūkojoties Parīzes un Monpeljē ielās, rodas sajūta, ka vairumu Francijas iedzīvotāju šobrīd vairāk nodarbina gatavošanās Ziemassvētkiem nekā pandēmija. Latvijas Radio viesojās Francijā, lai saprastu, kā šajā valstī rit dzīve pandēmijas apstākļos.

Dzīve pandēmijā: Francūži gatavojas Ziemassvētkiem ar nemierīgu prātu
00:00 / 10:03
Lejuplādēt

Cilvēkus vairāk nodarbina Ziemassvētki nekā pandēmija

Monpeljē centrā izvietotajā Ziemassvētku tirdziņā dienas vidū cilvēku nav pārāk daudz. Vairāk cilvēku sanāk vakaros. Tomēr pie ieejas veidojas rinda, jo visiem tiek pārbaudīti Covid-19 sertifikāti un arī somu saturs. Tas tādēļ, ka iepriekšējos gados Francijā ir notikuši uzbrukumi Ziemassvētku tirdziņu laikā. Tādēļ tiek mēģināts garantēt drošību.

Tirdziņā sastopami dažādi tirgotāji, tostarp porcelāna tirgotāji, kur saka, ka pagājušajā gadā Ziemassvētku tirdziņš nav noticis. Līdz ar to viņi cer, ka šogad izdosies nopelnīt, lai varētu kompensēt arī tos zaudējumus, kas radušies iepriekšējā gadā.

„Pagaidām iet ļoti lēni. Bet tirdziņš ir tikai dažas dienas atvērts. Turklāt ir mēneša beigas. Un priekš dienvidniekiem tagad ir ļoti, ļoti auksti, tā ka visi paliek mājās,” stāsta porcelāna tirgotāja Evelīna Davida. Viņa labprāt kavē laiku sarunās par situāciju šajā dienvidu pilsētā. Atbildot uz jautājumu, vai viņa nav satraukta par to, ka, pieaugot koronavīrusa saslimstības rādītājiem, arī Monpeljē Ziemassvētku tirdziņu varētu slēgt, Davida saka:

„Tā ir Monpeljē pilsētas atbildība. Viņi saka, ka tirdziņš var notikt. Turklāt jūs jau redzējāt, ka pie ieejas notiek drošības un sertifikātu pārbaude. Pa dienas vidu cilvēki vienkārši staigā un skatās, ko viņi var nopirkt Ziemassvētkiem. Dienas beigās jau sanāk krietni vairāk apmeklētāju.

Bet mēs taču esam ārā… Mums ir jāturpina dzīvot! Mums ir jāturpina dzīvot! Jāturpina!”

Pēc īsas vizītes Francijas dienvidos Latvijas Radio dodas uz Parīzi. Arī valsts galvaspilsētā rodas priekšstats, ka dzīve rit pilnā sparā. Veikali ir pilni ar pircējiem, kuri meklē Ziemassvētku dāvanas. Arī kafejnīcās ir daudz apmeklētāju, un, kā tas Parīzē ir ierasts, bieži vien visi sēž gandrīz plecu pie pleca ar svešiniekiem.

Vienā no šādām terasēm Latvijas Radio satiek Madaru Zīli. Viņa jau trīs gadus dzīvo Parīzē un strādā farmācijas nozarē. Atbildot uz jautājumu, vai viņu satrauc, ka cilvēki daudzviet Parīzē vairs neievēro sociālo distancēšanos, Madara saka:

„Pati personīgi un manā draugu lokā neviens par to vairs nedomā. Covid-19 priekš mums vairs neeksistē. Mēs izbaudām dzīvi kā agrāk.

Bet tagad ir tas jaunais paveids, un, ja ir būts kontaktā ar jauno paveidu, tad ir jābūt izolācijā. Līdz ar to tagad sāk palikt vairāk bail. Tā kā tuvojas Ziemassvētki, nav vēlmes dzīvot 10 dienas pa mājām.”

Pirms uzsākt apkalpošanu, oficiants palūdza parādīt Covid-19 sertifikātu. Tomēr identifikācijas kartes nepārbaudīja. Noteikumi Francijā nosaka, ka daudzas sabiedriskās vietas, tostarp kafejnīcu terases, muzejus un teātrus, var apmeklēt tikai ar Covid-19 sertifikātu. Tomēr Latvijas Radio secina, ka pārsvarā kafejnīcās sertifikātus vairs neviens nepārbauda.

Daudzi Francijas iedzīvotāji, tostarp Madara Zīle, uzskata, ka tieši vasarā izziņotā prasība uzrādīt Covid-19 sertifikātu sabiedriskās vietās lika ievērojamam cilvēku skaitam izšķirties par labu vakcinācijai.

„Es domāju, ka Parīzē it sevišķi ir ļoti populāras āra kafejnīcas. Ir pilnīgi normāli pēc darba katru otro trešo vakaru iet pavadīt laiku ar kolēģiem. Vai vismaz reizi nedēļā. Tas ir kā standarts. Līdz ar to, ja cilvēki pat to nevar darīt, tad tā vairs nav dzīve Parīzē,” saka Zīle.

Pret Covid-19 nepotēts iedzīvotājs nav mierā ar valdības lēmumiem 

Kad vasarā Francijas prezidents Emanuels Makrons izziņoja, ka Covid-19 sertifikāts būs jālieto visai plaši, valstī sākās pamatīgi protesti. Ik pa laikam tie joprojām turpinās. Šajās akcijās aktīvi piedalās informācijas tehnoloģiju konsultants Marko Diljo.

„Galvenais, pret ko es iebilstu šajā jautājumā, ir tas, kā tas tiek darīts,” viņš saka.

Vīrietis esot saņēmis daudzas citas vakcīnas. Arī viņa bērni un mazbērni ir vakcinēti pret dažādām kaitēm. Bet potēties pret koronavīrusu viņš atsakās, jo uzskata, ka jebkura vakcīna  būtu jātestē vismaz 10 gadus.

„Ja jūs ar vēsu prātu bez emocijām paskatīsieties uz to, kas ir Covid-19 sertifikāts... Kas tas ir? Tas ir kaut kas virtuāls ar mērķi piespiest cilvēkus vakcinēties. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi zina, ka saskaņā ar likumu viņi nevar padarīt šo vakcīnu par obligātu,” saka Diljo.

Pašlaik Francijā bērniem ir obligātas 11 vakcīnas. Izskan priekšlikumi, ka arī koronavīrusa poti vajadzētu padarīt par obligātu. Tomēr līdz šim šāda ideja nav guvusi vairākuma atbalstu. Šobrīd vakcinācija pret Covid-19 Francijā ir uzlikta par pienākumu medicīnas darbiniekiem.

Diljo uzskata, ka koronavīrusa draudi ir pārspīlēti, un ir pārliecināts, ka valdības rīcība un komunikācija ir bijusi pārāk neloģiska.

Sieviete potējas pēc skumjas pieredzes ģimenē

Zināmu loģikas trūkumu tajā, kā Francijas varasiestādes cīnās ar koronavīrusu, saskata arī Guna Angelika Pirro. Tomēr viņai šaubas par nepieciešamību vakcinēties izgaisa pēc skumjas pieredzes ģimenē.

„Tajā brīdī, kad mana mamma Latvijā gaidīja savu vakcīnu un tā vietā sagaidīja Covid-19, un pāris nedēļu laikā arī aizgāja, man vairs nebija jautājumu. Pirmais, ko es izdarīju, es aizgāju vakcinēties,” stāsta sieviete.

Tas laiks, kad Francijā bija komandantstunda un nedrīkstēja atrasties tālāk par zināmu metru skaitu no mājām, Pirro atgādināja par bērnību.

„Manas paaudzes cilvēkiem jau ir vienkāršāk, jo mēs tomēr izgājām cauri padomju skolai. Es pati ar vecākiem dzīvoju Kubā un mācījos skolā Havanā. Tad arī bija ļoti strikti, ka bērni nedrīkst iet ārā, ja ir mazāk par trim cilvēkiem. Tā kā man tas bija „déjà vu”. Ja vienā gadījumā bija ideoloģijas dēļ ierobežojumi, tad tagad daudzi arī teiks, ka tā ir ideoloģija, bet tā slimība tomēr jau ir,” norāda Pirro.

Jaunākie koronavīrusa izplatības dati liecina, ka sevišķi augsta saslimstība ir vērojama skolās. Bērniem vecumā no 6 līdz 10 gadiem tā ir pat divas reizes augstāka nekā vidēji starp iedzīvotājiem.

Pašreizējie noteikumi paredz, ka gadījumā, ja klasē tiek atklāts viens koronavīrusa saslimšanas gadījums, tad visi klasesbiedri dodas mājās uz 10 dienām. Pirro saka, ka tas vecākiem rada pamatīgu stresu, jo nav iespējams neko plānot. Tādēļ nesen tika ieviesti jauni noteikumi. Tie paredz, ka viena bērna saslimšanas gadījumā pārējos tikai testēs un karantīnu visai klasei izsludinās tikai pēc trīs pozitīvu gadījumu atklāšanas septiņu dienu laikā bērniem dažādās  ģimenēs. Daudzi eksperti ir neizpratnē par jauno kārtību.

Problēma - laikā iegūt Covid-19 balstvakcīnu

Tomēr vislielāko ažiotāžu pašlaik izraisa balstvakcīnu saņemšana. Francijas veselības ministrs Olivjē Verāns novembra beigās paziņoja, ka no janvāra vidus bez balstvakcīnas Covid-19 sertifikāts vairs nebūs derīgs. Bet nebūt nav skaidrs, vai visiem, kam balstvakcīna pienākas, izdosies saņemt poti pirms šī termiņa.

Parīzē pirms Ziemassvētkiem

Par savu pieredzi stāsta kolēģe no "Euranet Plus" radiostaciju tīkla Mareike Rēvekampa:

„Es devos pie farmaceites, kurai uzticos. Viņa strādā pavisam netālu no manas mājas. Prasīju, vai viņa var atkal mani vakcinēt. Viņa atbildēja, ka varot, bet vispirms vajag sagaidīt paziņojumu no valdības, jo tobrīd balstvakcīnu varēja saņemt tikai cilvēki virs 65 gadu vecuma. Nākamajā dienā valdība paziņoja, ka tagad visi var saņemt balstvakcīnu. Pusdienas laikā es atkal devos uz aptieku, bet tur man pateica, ka visas vietas jau ir norezervētas līdz pat janvāra vidum.”

Tad sieviete nolēma atvērt oficiālo pieteikšanās sistēmu internetā. Bet arī tur negāja viegli.

„Tas nenotika uzreiz. Es atvēru mājaslapu, un tur bija rakstīts, ka man ir nedaudz jāuzgaida, jo ir pārāk liela interese. Sākumā bija teikts, ka man būs jāpagaida 30 minūtes, bet patiesībā man nācās atstāt vaļā šo logu pārlūkprogrammā uz aptuveni četrām ar pusi stundām. Kad es beidzot varēju tikt sistēmā, tad redzēju, ka daudzviet viss ir pilns līdz janvāra vidum vai pat līdz februārim. Bet tad man paveicās atrast brīvu laiku jau pēc nedēļas, vakcinācijas centrā diezgan netālu no manas mājas, 5 kilometru attālumā. Tā kā jau rīt es iešu saņemt savu poti,” stāsta Rēvekampa.

Mareike Rēvekampa

Pašlaik Francijas valdība apgalvo, ka atgriešanās pie komandantstundas vai kafejnīcu un citu sabiedrisko vietu slēgšanas nav gaidāma. Iedzīvotāji tiek mudināti ievērot noteikumus, valkāt maskas un mazgāt rokas. Bet jaunākie iedzīvotāju aptaujas dati tomēr liecina, ka daudziem francūžiem pirms gaidāmajiem Ziemassvētkiem ir nemierīgs prāts.

Daži satraucās par to, vai pandēmija kārtējo reizi neizbojās svētkus. Citi koronavīrusa dēļ ir zaudējuši ienākumus un tādēļ satraukti, kā sagādāt bērniem dāvanas. Bet vēl citi ir bažīgi par pieaugošo dzīves dārdzību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt