Tāpat kā citas valstis, arī Čehiju un tās vairāk nekā 10 miljonus iedzīvotāju Covid-19 pandēmija pārsteidza nesagatavotus. Lai gan apjukums bija manāms, tomēr valdība ar premjerministru Andreju Babišu priekšgalā reaģēja strauji un strikti. To norādīja arī Čehijas Radio Ārzemju ziņu nodaļas vadītājs Filips Nerads, ko Latvijas Radio ārzemju ziņu korespondents Rihards Plūme satiek vienā no Prāgas krogiem, kas pilsētā ir ik uz stūra, bet Covid-19 pandēmijas laikā ir krietni tukšāki.
“Šajā pirmajā fāzē valdība reaģēja ļoti strikti un sāka ar skarbiem pasākumiem. Bija aizliegts teju viss,” pastāstīja Nerads.
Kā stāstīja žurnālists, premjeru ļoti iespaidojis kāda apdrošināšanas jomā strādājoša vīrieša aprēķini, kurš aiz gara laika pandēmijas sākumā veicis aprēķinus par potenciālu saslimušo un mirušo skaitu, ja netiks ieviesti ierobežojumi. Tolaik valdībai ekspertu grupas vēl nav bijis un būtībā, vadoties pēc šī vīrieša aprēķiniem, kas nonākuši uz premjera galda, arī tika pieņemts lēmums ieviest stingrus ierobežojumus.
Vēlāk, jau vasarā, iedzīvotāji paļāvušies uz to, ka valdība būs sagatavota iespējamajam otrajam vilnim rudenī. Tomēr tas nenotika. Valdība vilcinājās, un ierobežojumi otrā uzliesmojuma laikā tika ieviesti pārāk vēlu, un sekoja dramatisks inficēto un mirušo kāpums. Slimnīcas piedzīvoja milzīgu pacientu pieplūdumu, nācās izveidot lauka hospitāli, bet krematorijas netika galā ar mirušo skaitu. Kad situācija uzlabojās, pirms Ziemassvētkiem ierobežojumi tika atcelti, taču tā bija kārtējā valdības kļūda, viena no lielākajām šīs valdības kļūdām, kas noveda pie trešā saslimstības uzliesmojuma sākuma un jauna “lokdauna”. Kopš pērnā gada rudens līdz šī gada vasarai statistikas līkne lēkāja šurpu turpu, jo ierobežojumi tika atkal un atkal atcelti un tad no jauna ieviesti.
Sajūtas raksturoja Baiba Ziemele, kas Čehijā dzīvo jau vairākus gadus: “Pagājušajā gada decembrī atkal atvēra uz divām nedēļā visu vaļā, jo vajadzēja cilvēkiem šopingu. Jo bija skaidrs, ka ekonomiku vajadzēja nedaudz pastimulēt, cilvēki bija stresā, pēc pusotra mēneša mājās bija galīgi izbesījušies. No 3. decembra līdz, ja nemaldos, 18. decembrim, un atkal visu aizvēra ciet, jo atkal bijām super augšā. Tad Ziemassvētkos bija visiem jāsēž mājās, bet neviens to nedarīja, visi čupojās, un janvārī atkal gājām augšā un martā – vēlreiz. Un tad tā sajūta – tas nekad nebeigsies.”
Inficēšanās līmenis attiecībā pret iedzīvotāju skaitu Čehijā bija sliktākais pasaulē.
No pirmrindnieces Covid-19 pandēmijas izplatības novēršanā Čehija nokļuva pretējā situācijā.
Žurnālists Nerads norādīja: “2020. gada laikā no šī čempiona cīņā ar Covid mēs kļūstam par vienu no sliktākajiem cīnītājiem. Un iemesls bija vienīgi politisks, jo mūsu vadība pieņēma sliktus lēmumus attiecībā uz to, kā cīnīties ar šo otro un trešo vilni. Lēmumi tika atlikti, un tas prasīja daudz dzīvību.”
Valdības vilcināšanās un vēlēšanas
Vairāki eksperti atzinuši, ka valdības rīcība ne tuvu nav bijusi apmierinoša, drīzāk lēna un politizēta. Valdība vadījusies pēc tā, ko grib vēlētāji, un valdošo partiju pārsvarā atbalsta gados veci, reģionos dzīvojoši cilvēki. Savukārt valdību konsultējošo ekspertu loks mainījies bieži un to viedoklis pārsvarā nav ticis ņemts vērā. Premjerministrs iepriekš atkārtoti publiski solīja, ka uzņemas atbildību par valstī notiekošo, tomēr vēlāk sarežģītās situācijās vairākkārt norādījis, ka vainīgas ir citas amatpersonas, tikai ne viņš.
Haosu Čehijas valdībā izgaismo fakts, ka kopš pandēmijas sākuma nomainījušies vairāki veselības ministri. Ministri atkāpušies gan personisku iemeslu, gan skandālu dēļ.
“Tagad mums ir piektais, ja pareizi skaitu, veselības ministrs šīs pandēmijas laikā, un tas ir tas pats, ar kuru mēs sākām. Viņš aizgāja pērn, visu šo problēmu dēļ rudenī un nolēma atkāpties. Bija dažādi iemesli, kādēļ ministri pameta amatu, bet tas ir parādījis šo valdības nespēju krīzes pārvaldībā. Tā ir kā zīme, kā simbols visām šīm problēmām pandēmijas laikā,” atzina Čehijas Radio žurnālists.
Sagaidāms, ka nākamais veselības ministrs jaunajā valdībā būs Vlastimils Valeks, kuram ir pieredze medicīnas jomā. Viņš jau ticis uzaicināts piedalīties valdības Veselības risku padomes sanāksmēs, kurās tiek apspriesti ar Covid-19 saistītie jautājumi, taču viņš atsakās piedalīties, līdz oficiāli kļūst par valdības locekli.
Paši čehi valdības darbu vērtē dažādi un būtībā ir sadalīti divās nometnēs – vecāki cilvēki, kas ir vairāk apmierināti ar valdības darbu, un jaunāki cilvēki, lielajās pilsētas dzīvojošā, liberālā sabiedrības daļa, kas ir vairāk neapmierināta. Savu viedokli sarunā ar Latvijas Radio pauda arī čehiete Denisa Šeleliova, kas iemācījusies latviešu valodu.
“Valdība neprata komunicēt, viņi paši nezināja, ko dara, un nevarēja to komunicēt cilvēkiem, lai cilvēki darītu to, kas jādara. Nebija nekādas krīzes komunikācijas stratēģijas un cilvēka, kas to visu vadītu. Veselības ministrs teica vienu, bet premjers tajā pašā dienā kaut ko citu,” sacīja Šeleliova.
Savu lomu valdības rīcībā vai, precīzāk, bezdarbībā, spēlēja un joprojām spēlē valstī notikušās vēlēšanas. Pirmo reizi pērn oktobrī notika reģionālās vēlēšanas, bet šogad oktobrī – parlamenta vēlēšanas.
Žurnālists Nerads pastāstīja: “Valdošā partija pirms otrā uzliesmojuma nevēlējās sadusmot cilvēkus ar to, ka viss atkal ir jāaizver. Tādēļ situācija tika atstāta pašplūsmā un tika nogaidīts, līdz vēlēšanas noslēdzas. Un arī tagad – inficēto skaits kāpj, jo bija vēlēšanas. Lai gan atsevišķi ierobežojumi ir ieviesti, aizejošā valdība nevēlas neko īsti darīt un gaida uz jauno valdību, bet jaunā vēl neeksistē.”
Atsevišķi ierobežojumi patiesi tiek ieviesti, lai gan pagaidām ne īpaši izjūtami. Uz Prāgas slavenā tūrisma objekta – Kārļa tilta – cilvēku gana daudz. Arī kafejnīcās, pārsvarā ārpusē, klientu nebūt nav maz. Tomēr kafejnīcās un arī citviet iekštelpās jāuzrāda Covid-19 sertifikāts. Daudzviet, tostarp darbavietās un sabiedriskajā transportā jānēsā FFP-2 sejas maska. Teju visi to arī ievēro. Gaidāmā ziema varētu būt visai smaga arī Čehijai, jo pilnībā vakcinētu cilvēku skaits valstī nav no lielākajiem Eiropas Savienībā (ES) – tie ir aptuveni 58%.
Covid-19 vakcinācija un dezinformācija
Daudzi uzrunātie cilvēki Prāgā norāda uz vakcinācijas kampaņas izgāšanos. Tā sākusies krietni novēloti, vien aptuveni mēnesi pēc tam, kad cilvēki jau gājuši vakcinēties, un nav bijusi efektīva.
Viens no šiem cilvēkiem ir čehiete Denisa Šeleliova, kura minēja kādu piemēru, kas raisa smieklus: “Pirmā kampaņa ir piemērs, kā mūsu valdība strādāja. Janvārī tā izveidoja jaunu “TikTok” profilu, un tur sākās vakcinācijas kampaņa. Bet tur ir tikai jaunieši. Un tas bija tāds stulbums – divi nepazīstami “tiktokeri”, kam samaksāja pusmiljonu kronu un bija liela preses konference – “mēs tagad sākam kampaņu”, un tas bija viss…”
Vakcinācija Čehijā nevienam nav noteikta kā obligāta. Aizejošā valdība nevēlējās noteikt to kā obligātu, bet jaunajai valdībai, lai gan tā nevēlas, iespējams, to nāksies apsvērt, jo uzliesmojums pieņemas spēkā. Septembra vidū jau tika sākta revakcinācija, ko rekomendē cilvēkiem virs 60 gadiem. Prāgas centrālajā stacijā sastājusies vairāku desmitu cilvēku gara rinda, jo tas ir viens no nedaudzajiem vakcinācijas punktiem bez pieraksta. Rindā pārsvarā cilvēki ap 30, 40 gadiem.
Vakcinācija tagad notiek aktīvāk, jo arī Čehijā strauji aug jaunu inficēšanās gadījumu skaits. Un arī tāpēc, ka jau pāris nedēļas vairāku iestāžu apmeklējumam nepieciešams uzrādīt sertifikātu. Sākot no 22. novembra, pasākumos, kuros piedalās vairāk nekā 1000 cilvēku, tiks pieņemts tikai PCR tests vai vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Antigēnu testi vairs netiks pieņemti. Par spīti inficēšanās skaita pieaugumam valdība pagaidām izslēdz “lokdauna” ieviešanas iespējamību.
Skolas Čehijā joprojām ir atvērtas, tomēr smagāk skartajos reģionos tiek veikta bērnu testēšana, kas pašlaik skar aptuveni 765 000 bērnu jeb aptuveni pusi no Čehijas pamatskolu un vidusskolu skolēniem. Ja viņi atsakās testu veikt un viņiem nav pierādījumu par atveseļošanos, mācību laikā šiem bērniem būs jāvalkā sejas maska.
Plašāku vakcinācijas aptveri traucē panākt arī dezinformācija. Un, kā uzskata žurnālists Nerads, sākums šai problēmai meklējams jau Covid-19 vakcinācijas sākumā, kad komunikācija ar sabiedrību bijusi ļoti slikta.
“Valdība atstāja lielu telpu šīm viltus ziņām un māņiem par vakcināciju. Un tagad esam nonākuši situācijā, kurā daļa sabiedrības nevēlas vakcinēties un tic meliem par vakcīnām,” atklāja žurnālists.
Arī Čehijas domnīcas “Eiropas vērtības” pētniece Veronika Vihova norādīja uz dezinformācijas klātbūtni valstī.
Viņa skaidroja: “Kopš paša sākuma dezinformācijas uzplūdos ir bijuši vairāki viļņi, kas sakrita ar pandēmijas intensitāti. Kad bija daudz ierobežojumu, dezinformācijas kampaņas pieauga. Mēs esam redzējuši dezinformāciju no Krievijas, Ķīnas, un lielu daļu izplata arī vietējie cilvēki. Platformu ziņā galvenokārt tā izplatās internetā. Fenomens, par ko varam runāt tieši Čehijā, ir ķēdes e-pasti, kas ir pilni ar dezinformāciju un tiek mērķēti uz vecākiem cilvēkiem.”
Un saistībā ar Covid-19 vakcīnām nevar nepieminēt čehu politiķu veicināto diskusiju par Krievijā ražoto “Sputnik V” vakcīnu iegādi un lietošanu. Šāds piedāvājums izskanēja galvenokārt no Krievijai pietuvinātā Čehijas prezidenta Miloša Zemana. Viņš medijiem gada sākumā sacīja, ka nosūtījis vēstuli Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, lūdzot piegādāt vakcīnas. Tomēr vēlme un ideja palikusi vien diskusiju līmenī.
“Vien tikai tas, ka valdība pieļāva iespējamību izmantot krievu vakcīnu, šiem troļļiem no Krievijas un antivakseriem šeit Čehijā, kas šo visu izmantoja, lai vērstu kampaņu pret Rietumu vakcīnām, palīdzēja. Un tas palīdzēja daļu sabiedrības atturēt no vakcinēšanās,” atzīmēja Čehijas Radio žurnālists.
Dezinformāciju un negatīvu viedokļu lavīnu žurnālists ļoti labi izjutis arī pats uz savas ādas brīdī, kad mikroblogošanas vietnē “Twitter” publiski paziņojis, ka pierakstījis savu 12 gadus veco dēlu vakcinēties pret Covid-19, jo pusis to ļoti gribējis. Negatīvas un izdomājumu pilnas informācijas gūzma, ko viņš saņēmis, bijusi tik liela, ka šaubu viņam vairs nav – dezinformācija Čehijā ir plaši izplatīta.
Kopumā Čehijā līdz šim konstatēti vairāk nekā 1,8 miljoni inficēšanās gadījumu un vairāk nekā 31 000 nāves gadījumu.
