Dzīve Īrijā Covid-19 pandēmijas laikā: Augsta vakcinācijas aptvere, atgriešanās dzīvē un bažas par «lokdaunu»

Īrijā pērn martā, vien dažas nedēļas pēc pirmo Covid-19 gadījumu konstatēšanas, slimība bija izplatījusies visos valsts apgabalos un spēkā stājās pirmā mājsēde jeb "lokdauns", kas kļuva par pašu garāko visā Eiropā. Tā laikā slimības izplatību izdevās ievērojami samazināt, taču gada beigās, tieši Ziemassvētku vakarā, Īrija atkal bija spiesta ieviest nākamo "lokdaunu". Tagad valsts var lepoties ar augstāko vakcinācijas līmeni Eiropas Savienībā, taču gaisā virmo runas, ka drīzumā Īrija var piedzīvot nākamo mājsēdi.

Dzīve Īrijā Covid-19 pandēmijas laikā: Augsta vakcinācijas aptvere, atgriešanās dzīvē un bažas par «lokdaunu»
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Šis gads Īrijai sākās ne tikai ar vērienīgu un bargu "lokdaunu", bet arī ar ļoti augstiem saslimstības rādītājiem. Vienubrīd saslimušo skaits dienas laikā pārsniedza pat 8200 cilvēkus. Kopumā kopš pandēmijas sākuma inficēto personu skaits sasniedzis gandrīz 530 tūkstošus, bet no Covid19 radītajām komplikācijām miruši 5600 cilvēki.

Gada sākumā, vēl pirms plašas vakcīnu programmas uzsākšanas, Īrijas Ekonomisko un sociālo pētījumu institūts (ESRI) veica pētījumu par iedzīvotāju attieksmi pret tobrīd vēl tikai gaidāmo vakcināciju. Jau tad aptuveni 67% aptaujāto atzina, ka vakcinēsies, aptuveni 10% bija kategoriski pret un pārējie bija neizlēmušie.

Viena no pētījuma autorēm, doktore Dīrdre Robertsone no institūta Biheiviorālo pētījumu nodaļas stāsta, kādi bija galvenie skaidrojumi vienai un otrai aptaujāto grupai: "Vislielākā atšķirība bija tā, ka cilvēki, kuri negrasījās vakcinēties vai par to šaubījās, bija mazāk informēti par pašu vakcīnu. Mēs veicām objektīvās izpratnes testu, kur uzdevām, piemēram, tādus jautājumus: "Kādi ir vakcīnas efektivitātes rādītāji? Kāpēc vakcīna tika tik ātri izstrādāta? Kādas ir līdz šim zināmās blaknes?" Mēs konstatējām, ka vakcinācijas pretinieki un šaubīgie šajā izpratnes testā uzrādīja daudz vājākus rezultātus. Tāpat mēs aicinājām cilvēkus uzskaitīt visus viņiem zināmos riskus un ieguvumus no vakcīnas. Atklājās, ka šaubīgie vai noliedzošie cilvēki bija daudz mazāk informēti par jebkādiem iespējamiem ieguvumiem. Par riskiem bija informēti faktiski visi, bet par tādiem ieguvumiem kā aizsardzība no Covid-19 vai draugu un ģimenes aizsardzība no Covid-19 šaubīgie un noliedzošie cilvēki bija daudz mazāk informēti."

Kā norādīja Robertsone, gada laikā situācija ir mainījusies un pašlaik pilnībā savakcinēto skaits ir pārsniedzis jau 90% pieaugušo, kas ir augstākais rādītājs Eiropas Savienībā.

Pēc viņas vārdiem, tas izskaidrojams ar kopējo sabiedrības atbildības līmeni, kā arī radu, kaimiņu un paziņu rādīto piemēru.

Latvijas Radio Dublinā tikās arī ar portāla "Baltic-Ireland" izveidotāju un redaktori Ingūnu Miezi un viņas vīru Imantu Miezi, kurš vada Īrijas latviešu draudzi. Viņi abi gada sākumā pārslimojuši Covid-19, taču sekas jūtamas vēl tagad. Abi gan tagad ir pilnībā vakcinējušies.

Kā norādīja Ingūna Mieze, daudzi īri vakcināciju ir gaidījuši kā atpestīšanu, un kopumā dažādus ierobežojumus ievēro diezgan atbildīgi. Viņa to skaidro ar veidu, kā Īrijas valdība ierobežojumus ievieš: "Manuprāt, ir tā, ka tad, kad valdībai ir jāpieņem kādi nepopulāri lēmumi, tad tiek pieņemts pats sliktākais variants. Viņi to izziņo, tad īri iet ielās. Tie ir daudzskaitlīgi protesti. Un tad valdība saka: "Nu, labi! Mēs jūs saprotam un mēs pieņemsim nedaudz vieglāku variantu." Tauta uzskata: "Aā, valdība ir mūs paklausījusi." Bet patiesībā valdība, manuprāt, to ļoti apzināti dara."

Viņa gan atzina, ka pēdējā laikā statistika rādot – starp nevakcinētajiem arvien vairāk ir tieši austrumeiropiešu.

No Dublinas ceļš ved uz aptuveni 200 kilometru attālo Galveju, kas pazīstama kā studentu pilsēta ar visai skaļu nakts dzīvi. Galvejas tuvumā atrodas arī nelielā pilsētiņa Barna, kur vakcinācijas punkts ierīkots vietējā aptiekā. Farmaceite Morīna O’Dvaira Latvijas Radio pastāstīja, ka ik dienu vakcinēties nāk aptuveni astoņi cilvēki, taču, viņasprāt, šis process ir pamatīgi iekavējies.

"Cilvēki nāk saņemt tikai pirmo vakcīnu. Un tie ir prioritārās grupas cilvēki, kuriem pirmo vakcīnu vajadzēja saņemt jau janvārī. Tas viss ir pārāk ievilcies, un mums šis process jau bija jānoslēdz. Bet tagad cilvēki vēlas ceļot. Tāpēc arī tiek prasīta "Janssen" vakcīna, kurai nepieciešama tikai viena deva. Un cilvēki kļūst neapmierināti, kad uzzina, ka tas būs "Pfizer", jo viņi vēlas ceļot pēc iespējas ātrāk. Tāpat cilvēki vēlas atnākt un pastrīdēties par vakcīnām. Viņi vienkārši vēlas, lai jūs sniedzat viņiem visus faktus. Viņi vēlas, lai jūs nosliecat viņu viedokli uz vienu vai otru pusi, bet pēc tam paziņo: "Nē, jūs mani nepārliecinājāt." Taču mans uzdevums nav viņu pārliecināt. Mans uzdevums ir viņiem šo vakcīnu iepotēt un sniegt faktus. Lai pastāstītu, kā vakcīna strādā, man būs nepieciešama stunda, bet šāda laika man nav. Viņiem ir jāveic pašiem savs pētījums. Man nav iespējams katram cilvēkam veltīt 40 vai 50 minūtes, jo man ir jāizsniedz arī recepšu zāles," viņa pastāstīja.

Viena vieta, kur daudzi īri dodas parunāties par jaunumiem, tostarp vakcīnām, ir frizētavas.

Turpat netālu no aptiekas atrodas viena no tām. Friziere Kārena Kesidija brīvajā laikā aktīvi nodarbojas ar triatlonu, taču pēc pirmās vakcīnas saņemšanas viņa aptuveni mēnesi mocījusies ar smagām blaknēm – galvassāpēm, vemšanu bezspēku. Vēl pēc mēneša visi šie simptomi pazuduši. Līdzīga pieredze ir arī vairākiem viņas paziņām, starp kuriem vairāki ir miruši.

Par to, ko par vakcināciju saka viņas klienti un kāda ir viņas pašas nostāja, Kesidija stāstīja tā: "Jauniem cilvēkiem motivācija vakcinēties ir iespēja iet uz krogiem, naktsklubiem un doties brīvdienās. Mana vecuma cilvēkiem un vecākiem ir svarīgi būt pašiem drošībā un rūpēties par ģimenes drošību. Es savu pieredzi nereti apspriežu arī ar klientiem, bet es nevienam neteikšu – nevakcinējies. Es pati iešu pēc balsta vakcīnas! Tas, kas notika ar mani, ir diezgan rets gadījums un man nepaveicās. Varbūt tas, ka es esmu tik veselīga, bija daļa no problēmas. Bet tas neapturēs mani no tālākas vakcinācijas un tas neliks man kādu atturēt no vakcinēšanās."

Šajā pašā frizētavā strādā arī Latvijas Radio korespondenta Uģa Lībieša radiniece Iveta Krūkle, kura, kā pati saka, nav antivakcere, taču potējusies joprojām nav. Viņai ir aizdomas, ka, iespējams, ar šo vīrusu ir slimojusi vēl pirms pirmā Īrijas "lokdauna",  un tas viņai, dzīvojot vienai, bijis ļoti emocionāli smagi. Krūkle arī atzina, ka viņai no šādas situācijas atkārtošanās ir bail un viņai joprojām ir ļoti daudz jautājumu, uz kuriem neviens, tostarp oficiālie mediji, nespējot atbildēt

Viņa sacīja: "Ja man tas būs jādara, tad es to darīšu tikai no spiediena, lai citi būtu laimīgi, kas būtu pilnīgi nepareizi. Bet mans viedoklis ir tāds, ka es vēl neesmu tam gatava un negribu to darīt. Ja tiešām ir tāds šausmīgs vīruss un es esmu viens no tiem sliktajiem, kas nevakcinējas, bet sēž mājās un nekur neiet, bet tie, kas ir savakcinēti, sēž bāros, kur tev ir jāgaida cik tur stundas, lai tu tiktu iekšā. Kur visi stāv viens pie otra bez maskām, dzer un pīpē. Kurš tad ir tas sliktais, kurš tad domā par sabiedrību? Man tas liekas pilnīgi aplami."

Viņas teiktajam Latvijas Radio redzēja apstiprinājumu arī Galvejas centrā, kur vien dienu iepriekš, novembra vidū, ir atvērts Ziemassvētku tirdziņš. Pirmais divu gadu laikā. Cilvēki stāv garās rindās pie krogiem, ielas ir pārpildītas, un tiešām ir sajūta, ka nekādas pandēmijas nav.

Taču realitāte ir pavisam cita…

Kopš novembra sākuma saslimstība atkal turpina pieaugt, un nedēļas nogalē šis skaitlis atkal ir pietuvojies sešiem tūkstošiem saslimšanas gadījumu dienā. Arī Īrijas slimnīcās ir jūtama pārslodze, un valsts galvenais ārsts Tonijs Holohans uzskata, ka vainojama ir tieši augstā socializācija, kuru būtu vēlams samazināt uz pusi:

Holohans norādīja: "Mums ir ļoti augsts Covid-19 inficēšanās līmenis, un pašlaik tas ir viens no augstākajiem kopš pandēmijas sākuma. Iespēja kaut kur saskarties ar šo vīrusu ir ļoti, ļoti augsta. Un tas ir izskaidrojams ar ļoti augstu socializācijas līmeni. Mēs pašlaik darbā, veikalos, atpūtā socializējamies vairāk nekā visas šīs pandēmijas laikā. Patiesībā šis līmenis ir tāds, kāds bija pirms pandēmijas. Kad mēs apvienojam abus šos faktorus, mēs redzam, ka saslimstības pieaugums ir novērojams visās vecuma grupās, izņemot cilvēkus virs 80 gadiem, kuri ir saņēmuši balsta vakcīnas. Visās pārējās grupās mēs redzam ļoti nopietnu vīrusa izplatību."

Tuvojas Ziemassvētki, un Īrijā tas nenoliedzami ir viens no gada lielākajiem notikumiem. Īri aktīvi apmeklē veikalus, steidz pirkt dāvanas un, kā uzskata daudzi, valdība to arī ļauj, jo ekonomika ir jāsilda un tai jāatgūstas pēc pagājušā gada "lokdauna". Taču arvien biežāk gan no infektologu, gan īru politiķu puses izskan pieļāvumi, ka arī šie Ziemassvētki Īrijai var nest kārtējo mājsēdi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt