Dzīve bumbu patvertnē: Ukrainiete Marina Babana kara dēļ bez mājām palikusi jau divas reizes

Smaga situācija ir ļoti daudziem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri zaudējuši mājas un tādēļ devušies bēgļu gaitās. Daudziem bēgļiem vienīgā cerība, kā palikt dzīviem, ir dzīvot bumbu patvertnē.

Viena no tādām vietām ir Krasnohorivkas ciemats, kas atrodas netālu no Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas un Krievijas atbalstīto kaujinieku okupētās teritorijas saskares līnijas. Tādēļ šis ciemats ne reizi vien kļuvis par mērķi apšaudēm. Gandrīz divas trešdaļas no agrākajiem 15 000 iedzīvotāju ir pametuši šo ciematu. Četrus gadus kopš militārā konflikta sākuma šajā Ukrainas reģionā cilvēki mēģina atrast iespējas, kā tomēr dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

Marina Babana kara dēļ ir bijusi spiesta mainīt savu mājvietu divas reizes. Pašlaik viņa un ģimene četrās paaudzēs dzīvo bumbu patvertnē. Viņa stāsta, ka abas iepriekšējās mājas iznīcināja artilērija. “Mēs šeit dzīvojām gandrīz divus gadus. Lādiņi krita, krita, kamēr iebruka siena un māja gandrīz sagāzās,” stāsta Babana.

Tagad Marinas ģimene dzīvo tā dēvētajā sarkanajā zonā – pamestā ciemata apgabalā. Šajā mājā nav ne ūdens padeve, ne arī logu. Tomēr sieviete cenšas nodrošināt četrām paaudzēm drošus dzīves apstākļus. Ģimenē ir vairāki bērni. “Palīdzu mazajai. Kad ir apšaude, viņa ir ļoti nobijusies. Mēs tad sākam runāt par kaut ko citu, lai nav jādomā par ārā notiekošo. Šādi mēs atbalstām viens otru,” norāda Babana.

Neraugoties uz ļoti sarežģītajiem apstākļiem, kādos pēdējo gadu laikā jādzīvo ģimenei, Marina nezaudē cerību, ka nākotnē būs labāk. “Es ceru, ka bērni iegūs izglītību un labu profesiju. Ceru, ka karš reiz beigsies un mums visiem būs labi darbi. Es vēlu pašu labāko saviem bērniem,” viņa stāsta.

Marinas ģimenei palīdz arī Apvienoto Nāciju Bēgļu aģentūra, nodrošinot ikdienas izdevumu segšanu. Tomēr vienīgi kara beigas ļaus ģimenei beidzot dzīvot normālu dzīvi.

Karš Austrumukrainā sākās 2014. gada pavasarī. Vispirms Krievija anektēja Krimu, 2014. gada 16. martā, sarīkojot starptautiski neatzītu referendumu, savukārt aprīlī sākās kaujas Doņeckas un Harkivas apgabalā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt