Diennakts laikā pēc Dženovas Morandi tilta posma sabrukšanas no drupām ir izdevies izcelt vairāk nekā 40 cilvēku mirstīgās atliekas. Viņu vidū arī trīs bērni. Vēl 16 cilvēki nogādāti slimnīcā, un 12 personu veselības stāvoklis tiek vērtēts kā kritisks.
Kā paziņojuši glābēji, ir piekļūts visām vietām, kurās tas bija iespējams, un tagad ar smagās tehnikas palīdzību sāksies lielāko sagruvušā tilta konstrukcijas daļu aizvākšana. Sagaidāms, ka šis process aizņems vairākas dienas vai pat nedēļas.
“Kopš tilta sabrukšanas esam strādājuši bez apstājas, arī naktī. Notikuma vietā strādā aptuveni 400 glābēju. Mēs esam pārbaudījuši visas pieejamās zonas, taču tagad būs jāpārvieto lielākie betona gruveši, zem kuriem arī varētu būt cilvēki,” informēja Itālijas ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvis Luka Kari.
Tieši tāpēc tiek prognozēts, ka bojā gājušo skaits varētu joprojām palielināties. Cerības atrast kādu izdzīvojušo esot niecīgas.
Baidoties, ka varētu sabrukt atlikusī Morandi tilta daļa, Dženovas varasiestādes uzsākušas tilta tuvumā esošo ēku evakuāciju.
Soda automaģistrāļu uzturētāju
Pēc notikušās traģēdijas tiek meklēti vaininieki. Tiek atgādināts, ka jau pirms sešiem gadiem Dženovas pilsētas dome diskutējusi par tilta tehnisko stāvokli un jau toreiz vietējo industriju konfederācijas pārstāvji esot brīdinājuši, ka Morandi tilts varot sabrukt desmit gadu laikā. Arī pirms diviem gadiem inženieris Antonio Brencičs esot brīdinājis par kļūdām tilta konstrukcijā.
Taču pirmajā dienā pēc katastrofas vislielāko kritiku saņēmusi privātā kompānija „Autostrade per l’Italia”, kura uzrauga un uztur valsts automaģistrāles. Kā, ierodoties Dženovā, paziņojis Itālijas vicepremjers Luidži di Maio, no traģēdijas varēja izvairīties, ja kompānija “Autostrade” būtu pienācīgi rūpējusies par ceļu uzturēšanu, taču tas nav darīts. Itālijas valdība tagad ir gatava lauzt līgumu ar šo privāto uzņēmumu, ir pieprasījusi tā vadībai atkāpties no amata un piespriedīs kompānijai 150 miljonu eiro lielu soda naudu.
Kompānijas pārstāvji atkārtoti uzsvēruši, ka sagruvušais tilts esot apsekots reizi ceturksnī, kā to pieprasa likums.
Sola ieguldījumus infrastruktūrā
Kā paziņojis Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte, visi nozīmīgie infrastruktūras objekti tagad tiks pārbaudīti divreiz. Savukārt transporta ministrs Danilo Toninelli ir norādījis, ka Itālijas valdība radīs īstu „Māršala plānu” novecojošās infrastruktūras uzlabošanai.
Britu raidsabiedrība BBC apkopojusi informāciju par to, cik lielas naudas summas dažādas Eiropas valstis pēdējo desmit gadu laikā ir investējušas ceļu uzturēšanā. Vēl 2007.gadā Itālija šim mērķim atvēlēja gandrīz 13 miljardus eiro, bet 2013.gadā šī summa bijusi vairs tikai aptuveni trīs miljardi, pēdējos gados atkal sākot nedaudz pieaugt.
Politikas vērotāji gan brīdina, ka
jau tagad Itālijas politiskajās aprindās izskan aicinājumi strauji palielināt izmaksas infrastruktūras uzturēšanai pat par spīti Eiropas Savienības noteiktajiem budžeta ierobežojumiem.
Izdevums “Politico” savukārt min, ka kritikai ir pakļauta arī paša transporta ministra Danilo Toninelli pārstāvētā partija „Piecu zvaigžņu kustība”. Proti, savulaik tā sabrukušo Morandi tiltu bija iekļāvusi to infrastruktūras projektu sarakstā, kuru paredzētos uzlabojumus bija iespējams atcelt, ja plānotās izmaksas pārsniegtu ieguvumus. Arī partijas mājaslapā iepriekš ievietotais raksts, kurā bažas par tilta konstrukcijas problēmām tikušas nosauktas par „bērnu pasakām”, tagad no turienes ir izdzēsts.
KONTEKSTS:
200 metru garais Morandi tilta posms 14.augustā iegruva spēcīgas lietusgāzes laikā. Vairums tilta gruvešu uzgāzušies uz 100 metrus zemāk esošajām dzelzceļa sliedēm. Līdz ar gruvešiem no tilta nogāzušās vairākas vieglās un kravas automašīnas.
Morandi gaisa tilts uzbūvēts pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados un šķērso vairākus desmitus sliežu ceļu un industriālo zonu. 2016. gadā tas tika renovēts, un līdz šim nebija liecību par tā slikto tehnisko stāvokli. Aculiecinieki vienīgi norāda, ka katastrofas brīdī lija spēcīgs lietus un uz tilta atradās vairāki desmiti automašīnu.
