Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs pats personiski ir izstaigājis lielākās grautiņu vietas, kur Parīze ir cietusi visvairāk. Vērojot izsistos logus, izlaupītos veikalus un sadedzinātās automašīnas, Lemērs ir atzinis, ka šī ir katastrofa gan uzņēmējiem, gan Francijas ekonomikai.
Vakar visā valstī protestos izgāja vairāk nekā 100 000 cilvēku, bet Parīzē ielās bija ap 10 000 demonstrantu. Lai gan protestos nav cietis tik daudz cilvēku kā aizvadītajā nedēļā, tomēr citādi bojājumi šoreiz Francijas galvaspilsētai ir nodarīti vairāk, jo demonstrācijas nav koncentrējušās vienā vietā, bet ir uzliesmojušas dažādos reģionos.
Mazumtirgotāju federācija ir paziņojusi, ka kopš 17. novembra, kad demonstrācijas sākās, viņi ir zaudējuši ap miljardu eiro.
Savukārt Francijas ārlietu ministrs Žans Īvs Ledriāns ļoti dusmīgi ir reaģējis uz ASV prezidenta Donalda Trampa ierakstu sociālās saziņas vietnē „Twitter”, ka protestus Francijā ir izraisījusi Parīzes klimata vienošanās, no kuras ASV aiziet. „Cilvēki negrib maksāt lielas summas trešajām valstīm, lai varbūt kaut kā aizsargātu dabu,” raksta Donalds Tramps, bilstot, ka mīl Franciju, kad cilvēki sauc „Mēs gribam Trampu!”. „Es šo saku Trampam un arī prezidents Emanuels Makrons – atstājiet mūsu valsti mierā,” tā ārlietu ministrs Ledriāns.
Ārvalstu prese tikmēr raksta, ka Tramps nav vienīgais, kam Parīzes nemieri interesē. Vairāki rietumvalstu mediji izcēluši arī Krievijas ieinteresētību iesaistīties procesos un nekārtību rosināšanā. Izdevums „The Times” raksta, ka vairāki simti sociālo mediju kontu, kuros cilvēki aicināti iziet Francijas ielās un protestēt, ir saistīti ar Krieviju, savukārt vēlāk līdzīgos kontos izplatīti arī šausminoši attēli no sadursmēm, lai vēstītu par Francijas policistu brutalitāti un audzētu vēl lielāku naidu sabiedrībā.
Savukārt ziņu aģentūra „Bloomberg” plašākā pētījumā raksta, ka, ja Emanuelam Makronam izdevās nepakļauties Kremļa centieniem nepieļaut viņa nokļūšanu pie varas sīvajā konkurencē ar galēji labējo Marinu Lepēnu, tad tagad, kad valsti ir pāršalkuši nemieri, Kremlis ir atpakaļ ar vairāk nekā 600 „Twitter” kontu, kas ikdienā atbalsta prezidenta Vladimira Putina viedokli un tagad plaši aicina uz „dzelteno vestu” nemieriem.
Francijas premjerministrs Eduārs Filips savukārt ir aicinājis Francijas tautu uz vienotību, sakot, ka nevienam nodoklim nevajadzētu to šķelt. Viņš rosina turpināt sarunas ar miermīlīgajiem „dzelteno vestu” demonstrantiem, kas jau tika sāktas aizvadītajā piektdienā. Filips arī norādīja, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons, kuram daudzi demonstrācijā pieprasīja atkāpšanos, drīzumā nāks klajā ar savu redzējumu dialogam ar protestētājiem un nedēļas sākumā vērsīsies ar uzrunu pie nācijas.
KONTEKSTS:
Francijā sākotnēji protestus izraisīja valdības lēmums paaugstināt akcīzes nodokli degvielai, tomēr tagad iedzīvotāji pauž neapmierinātību ar prezidenta Emanuela Makrona politiku.
Makrona atbalsta reitings šonedēļ noslīdējis līdz 18% līmenim. Francijas prezidents līdz šim publiski nav paudis viedokli par plašajiem protestiem. Gaidāms, ka nākamās nedēļas sākumā Makrons uzrunās valsts iedzīvotājus. Premjerministrs paziņoja, ka prezidents mēģinās veicināt dialogu starp protestētājiem un valsti.
